aizritēt
aizritēt parasti 3. pers., -rit, pag. -ritēja (retāk -rita, 1. konj.); intrans.
1.Ritot attālināties. imperf. Ritēt prom. Ritot nokļūt (kur, kam garām u. tml.).
PiemēriBumba aizrit.
1.1.Par šķidruma pilieniem.
PiemēriLiecot zaru, auksti rasas pilieni aizritēja aiz apkakles.
1.2.pārn. Aizbraukt (par transportlīdzekļiem).
PiemēriRati viegli aizrit pa gludo ceļu.
2.Paiet (par laiku, laika posmu).
PiemēriLaiks aizrit.
2.1.Par dažādām norisēm, notikumiem, domām u. tml.
PiemēriDzidra, saulaina prieka pilnas aizritēja Padomju Latvijas desmitās gadadienas svinības.
Avoti: 1. sējums