aizrikšot
aizrikšot -oju, -o, -o, pag. -oju; intrans.
1.Rikšojot, rikšiem attālināties. imperf. Rikšot prom.
PiemēriZirgs aizrikšo.
- Zirgs aizrikšo.
- ..[jātnieks] iesit zirgam sānos plikos papēžus un aizrikšo pa olnīcu.
- Karabīnēm plecos un zobeniem pie sāniem sirmos zirgos aizrikšo jātnieku eskadrons.
- ..aizrikšoja ormaņa divjūgs..
1.1.Rikšojot, rikšiem nokļūt (kur, līdz kādai vietai, kam garām u. tml.).
PiemēriZirgs aizrikšoja līdz pļavai.
- Zirgs aizrikšoja līdz pļavai.
- Zēns zirgā aizrikšo uz ganībām.
- Gar skolu aizrikšo jātnieki.
1.2.sar. Ātri aizskriet (par cilvēku).
PiemēriPuika aizrikšoja, ka mati vien noplīvoja.
- Puika aizrikšoja, ka mati vien noplīvoja.
- ..abas māsas aizrikšoja uz klēti, ka zeme vien nodimdēja..
- Tiklīdz vilciens apstājās, Jānis ar [ūdens] trauciņu aizrikšoja uz staciju.
Avoti: 1. sējums