aizvirzīties
aizvirzīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos; refl.
1.Vienmērīgi attālināties (noteiktā virzienā). imperf. Virzīties prom. Virzoties nokļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
PiemēriAutomašīnu kolonna aizvirzās pa šoseju.
- Automašīnu kolonna aizvirzās pa šoseju.
- Aizvirzīties aiz stūra.
- Strauji aizvirzīties.
- Viņš uzsēdās atmuguriski uz lažas gala un raudzīja atmuguriski aizvirzīties tālāk.
- Brigadieris uz pirkstgaliem gar sienu aizvirzījās līdz pēdējiem soliem un tur nosēdās..
- Gara bēgļu rinda aizvirzījās [bēriniekiem] priekšā.
- Tumšie mākoņi aizvirzījās uz austrumiem. Parādījās saule.
- Artilērijas šāvieni kļuva spēcīgāki un pamazām aizvirzījās tālāk uz aizmuguri.
2.parasti 3. pers. Izplesties noteiktā virziena (par mežiem, kalnājiem, ūdeņiem, ceļiem u. tml.). Aizstiepties.
PiemēriCeļš aizvirzās sānis.
- Ceļš aizvirzās sānis.
- Tieši gar paugura malu ved maza.. taciņa, šķērso stigu un aizvirzās starp biezos puduros saaugušām eglītēm.
- ..no Skaistkalnes tās abas [upes] aizvirzās projām viena no otras. Mēmele te labu gabalu tek gandrīz uz dienvidiem, bet Iecava pagriežas ziemeļrietumu virzienā.
3.Pievērsties (kādam jautājumam, tematam u. tml.) – par domām, sarunām.
PiemēriBet nāk arī acumirkļi, kad Reinis vienatnē pārdomā savu likteni, kad viņa domas aizvirzās atpakaļ uz pagātni.
- Bet nāk arī acumirkļi, kad Reinis vienatnē pārdomā savu likteni, kad viņa domas aizvirzās atpakaļ uz pagātni.
- Pamazām sarunas aizvirzījās uz pagastu. Tēvs stāstīja svešajam, ko bija dzirdējis..
Avoti: 1. sējums