Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
nost
nost apst.
nostāk apst.; retāk
1.parasti savienojumā ar verba «būt» formām Norāda uz stāvokli, kad (kas) atrodas kur tālāk, ne tieši līdzās, blakus.
PiemēriLīgavas pusē sēd visas tās skaistās, izgreznotās meitas, bet lepnā, baltā mātes meita pie pašas labās rokas. Līziņa ir daudz tālāk nost.
  • Līgavas pusē sēd visas tās skaistās, izgreznotās meitas, bet lepnā, baltā mātes meita pie pašas labās rokas. Līziņa ir daudz tālāk nost.
  • Dažreiz.. abi, klusi sarunādamies, aizstaigājām līdz pat Dekšņu līkumam. Tur krūmainas vietas un tālu nost no ciema.
  • Kas no acīm nost, tas no sirds laukā.
  • Ubogovā nostāk no vecajām muižas ēkām šķūnis - liels, jauns šķūnis.
1.1.Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir atdalīts, atņemts, arī attālināts no kā. Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir atdalījies, attālinājies no kā.
Piemēri«Aha! nags ir nost! Bet tas nekas, tiem četriem jau paliek vēl, ar ko taustīt!»
  • «Aha! nags ir nost! Bet tas nekas, tiem četriem jau paliek vēl, ar ko taustīt!»
  • ..visiem putniem jādzied tā, kā dzied lakstīgala, vai galva nost!
  • Annele papurināja smiedamās galvu, un visi lakati bij atkal nost.
Stabili vārdu savienojumiNost no kakla.
  • Nost no kakla idioma — sar. Saka par ko nevēlamu, nepatīkamu, no kā ir izdevies atbrīvoties.
1.2.Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir iznīcināts, izlietots.
PiemēriGar visu mežu līdz upei tāds grāvis kā Venta. Un visi krūmi, visi brikšņi nost...
  • Gar visu mežu līdz upei tāds grāvis kā Venta. Un visi krūmi, visi brikšņi nost...
  • «Krūmāju aiz ataugas nost un plēst augšā! Kam to parku tur audzēt?»
2.savienojumā ar bezpriedēkļa verbu Norāda, ka (kas) ir, atrodas tālāk (no kā), ne tieši līdzās, blakus.
Piemēri«Prātīgs saimnieks vienmēr paliek nostāk un izrādās labs, priekšstrādnieks lai rīko.»
  • «Prātīgs saimnieks vienmēr paliek nostāk un izrādās labs, priekšstrādnieks lai rīko.»
  • Aizmirsis salstošās kājas, es gandrīz vai līdu zem draudīgā pātagas kāta. Aina turējās nostāk.
  • Mazliet nostāk atradās dzīvojamā māja, drūma akmens celtne kroplu, karā sagrautu jumtu.
  • Mūžam tas [pulovers] kaut kā savādi karājas nost no pārējā apģērba, padarīdams biedējošu šo lāga vecpuisi.
2.1.Norāda, ka (kas) norisinās kur tālāk (no kā), ne tieši līdzās, blakus.
PiemēriNostāk no lielā Joskes acīm viņš attīstīja drudžainu darbību.
  • Nostāk no lielā Joskes acīm viņš attīstīja drudžainu darbību.
  • Mazliet no krasta nostāk Smilšu pauguri vīd.
  • Debesis un Daugavas ūdeņi vienādi tumši, mitrais gaiss smags - tajā noslāpst arī divus soļus nostāk cēlies troksnis.
3.savienojumā ar bezpriedēkļa verbu Norāda, ka (kas) virzās tālāk, prom (no kā).
PiemēriIet nost no žoga.
  • Iet nost no žoga.
  • «Mūc nost, es celšos, ka nepasitu gar zemi!»
  • Man kā puikam no svešiem aizvien bija drusku pabail, tālab es rāvos nost kaut kur nostāk..
  • Barba [uz Andu]: Neskar mani! - Ej tu nost!
3.1.Norāda, ka (kas) virzas, tiek virzīts prom (no kā virsas).
Piemēri..Preimanis pats nevarēja tikt no ores nost... puiši to, uz rokām pašūpodami, nocēla..
  • ..Preimanis pats nevarēja tikt no ores nost... puiši to, uz rokām pašūpodami, nocēla..
  • ..ērglis mūs vairs nemaz neredzēja, bet tomēr viņš nelaidās. Kreiso kāju viņš nekustināja no zemes nost.
4.savienojumā ar bezpriedēkļa verbu parasti aizstāj verba priedēkli no- Norāda, ka ar verbu izteiktā darbība ir intensīva, sasniedz noteiktu rezultātu.
PiemēriSmacēt nost.
  • Smacēt nost.
  • Un straume spēcīga - gāž vai no kājām nost!
  • Brīviņu saimniece smagi nopūtās. Te [istabā] jau taisni vai jāslāpst nost..
  • «Sēdiet tik nost. Jūs laikam šai pusē pirmoreiz?» - «Jā, bija darīšanas...»
  • «Guli nost, nepļāpā. Man rīt agri jāceļas...»
4.1.Norāda, ka (kas) tiek iznīcināts, izlietots. Norāda, ka (kas) mazinās, zūd.
PiemēriZāģēt koku nost.
  • Zāģēt koku nost.
  • Dedzināt būdu nost.
  • Spradži ēd kāpostus nost.
  • Šaut nost.
  • Rudis liekas būt ar atbildi apmierināts, lai gan nesaprot,.. kādēļ tēvam liecinieki cēla riju un Druviņu liecinieki ārdīja nost?
  • «Tas ir pareizi,» domu pilns atsaucās Zeibolts. «Pēc Jaunā gada plēsīsim nost. Tad tā būda vairs te nerēgos.»
  • Bet ko tur varēja aiztaupīt, kad jāģērbj pieaudzis dēls, jāģērbjas pašiem ar - un spēks nevienam no abiem neaug klāt, bet tik dilst vien nost?
  • Par katru pieaugušu tauku gramu runāja kā par vislielāko nelaimi un, lai to dabūtu nost, masējās, elektrizējās, vingroja un dzēra visādas zāles.
5.savienojumā ar bezpriedēkļa verbu aizstāj verba priedēkli no- Norāda, ka (kas) tiek atdalīts, attālināts, atņemts (no kā). Norāda, ka (kas) atdalās (no kā).
PiemēriLupināt nost olai čaulu.
  • Lupināt nost olai čaulu.
  • Celt nost vāku.
  • Skalot nost ceļa putekļus.
  • Ņemt cepuri nost.
  • Grūst sniegu nost.
  • Plēst nost ādu.
  • Skaldīt nost ledu.
  • Cirvis krīt nost no kāta.
  • Velkot nost svārkus, viņa pirksti bija atdūrušies pret kabatas grāmatiņu..
  • Un malku vienmēr nācies taupīt, pat ūdens trumuli rāva nost, tiklīdz tas sācis kārtīgi sīkt.
  • «Marga ir mana tēva drauga meita. Bet viņa tev Hariju nost neņems. Viņai ir līgavainis..»
5.1.Norāda, ka (kas) ko noņem, attālina no sevis.
PiemēriĢērbties nost.
  • Ģērbties nost.
  • ..pamanījusi manus sabristos zābakus, piebikstīja: «Klau, aujies nost.»
  • «Nu - metamies nost!» Viņi stāvēja ezera malā... Artūrs izģērbās kails.
5.2.Norāda, ka (kas) tiek novietots kur tālāk.
Piemēri..tēvs man uzsauc: «Liec airi nost! ...Sēdi mierīgi un necelies [laivā] kājās!»
  • ..tēvs man uzsauc: «Liec airi nost! ...Sēdi mierīgi un necelies [laivā] kājās!»
  • «Tūliņ svied tās meijas nost un meklē rīksti rokā! Vai lopi līdz vakaram lai kūtī stāv?»
  • «Biedri kursanti, šoreiz liksim nost grāmatas un piezīmju klades.»
5.3.Norāda, ka (kas) virzās tālāk, prom (no kā).
PiemēriAr vezumu kalnā braucot, tēvs kāpj nost un palīdz Lauciņi, stumdams, cik jaudas.
  • Ar vezumu kalnā braucot, tēvs kāpj nost un palīdz Lauciņi, stumdams, cik jaudas.
6.savienojumā ar priedēkļa verbu Pastiprina verba priedēkļa no- nozīmi.
PiemēriNoraut lakatu nost.
  • Noraut lakatu nost.
  • Nogrūst segu nost.
  • Nogriezties nost no īstā ceļa.
  • ..Veco būs noārdīt nost, Tad tikai jaunam būs ceļš.
  • Cik grūts šis gads ar jaunas mātes rūpēm - Nav nemiers noliekams pat naktīs nost..
  • ..līnim zvīņas kasīt nevajag, tikai gļotas ar sāli noberzēt nost..
  • Vispirms ar dambi un Meirānu kanālu nogriezām nost no ezera baseina dienvidu un dienvidrietumu daļas ūdeņus.
6.1.Pastiprina verba priedēkļa at- nozīmi.
PiemēriAtbīdīt zēnu nost.
  • Atbīdīt zēnu nost.
  • Atvirzīties nost.
  • Atkravāt malku tālāk nost.
  • Atliekties nost.
  • «Atej nost, bruņiniek!» komandē Rita. «Mēs ģērbsimies.»
  • Zivs cepetis bij apēsts, Preimanim naža galā uzdūrās cūkas gaļas šķēle, to viņš nicinoši atsvieda nost.
  • Ar savu aklumu es pats sevi atrāvu nost no pasaules prieka.
  • Kad vilciens pukstēdams tuvojās stacijai, ļaužu burzma atvirzījās nostāk no sliedēm.
6.2.Pastiprina verba priedēkļa aiz- nozīmi.
PiemēriJa kādam gadās nejauši aizklīst no ielu trokšņa un atmaldīties šurp, tas steigšus aizspiež mutei [priekšā] kabatas lakatiņu un aizgriežas nost, teikdams: «Purvs!»
  • Ja kādam gadās nejauši aizklīst no ielu trokšņa un atmaldīties šurp, tas steigšus aizspiež mutei [priekšā] kabatas lakatiņu un aizgriežas nost, teikdams: «Purvs!»
  • ..Mežavilciene palaikam tāda - aiz muguras kaimiņieni aprunāt nē. Aizvirzījās tālāk nost [no Lības]..
  • Arī.. izrādē režisora radošā fantāzija brīžiem aizmaldījusies nost no pamatvirziena - dziļas autora filozofisko ideju atklāsmes..
  • Viņš rakstīja aktu, un pieņēmējs grozījās ap viņu, mēģinādams aizvilināt nostāk no citiem.
6.3.Precizē verba priedēkļa pa- nozīmi.
PiemēriPavilkt ratiņus nost.
  • Pavilkt ratiņus nost.
  • Parauties nost.
  • Pavirzīties nost.
  • Noliekam mēs kaķim bļodiņu ar ēdienu, te pēkšņi Sābris [ezis] klāt un šņākdams pagrūž Miķeli [kaķi] nost.
  • ..izdzirdu kaut kur aiz muguras dūcam mašīnu. Pāri pakalnam iznirst starmeši, pakāpjos nost grāvmalē..
  • Tūlīt kā gongs noskanēs pret jūru saules disks. Es klusām paeju nostāk. Es klusēju. Viss.
7.Lieto, lai izteiktu kategorisku prasību, pavēli aiziet, attālināties (no kā).
PiemēriSargi: Nost, nost no ceļa! Atkāpjaties [atkāpieties] no kalna! Nāk taurētājs!
  • Sargi: Nost, nost no ceļa! Atkāpjaties [atkāpieties] no kalna! Nāk taurētājs!
  • «Nost no vezuma, veci!» Un viņš.. sagrāba Zaļgu un gribēja to ar varu noraut no vezuma.
  • Guna: Nost! Neaizskar tu mani!
7.1.Lieto, lai izteiktu kategorisku prasību, pavēli (ko) likvidēt, izbeigt, novērst. Lieto, lai izteiktu kategorisku prasību (ko) attālināt.
PiemēriKatrs meistars, žūpa, var rupji jums [strādniekiem] uzkliegt un lamāties. Jūs esat kapitāla vergi. Nost ar nekrietniem meistariem!...
  • Katrs meistars, žūpa, var rupji jums [strādniekiem] uzkliegt un lamāties. Jūs esat kapitāla vergi. Nost ar nekrietniem meistariem!...
  • «Nost tagadējo valsts kārtību!» - «Nost ar strādnieku izsūkšanu!» No visām pusēm skanēja kliedzieni..
  • «Nagus nost!» viņš uzkliedza. «Ko jūs viņai piekasāties?»
  • ..Neskariet jūtas ar pirkstiem, Visu, kas neīsts, - nost!
Stabili vārdu savienojumiCepuri nost!
  • Cepuri nost! idioma — sar. Saka, ja kas rada cieņu, apbrīnu.
8.novec. Lieto, lai norādītu, ka (kas) ir miris, beigts.
PiemēriEs zināju, ka veci cilvēki mirst, un sāku ilgoties pēc tās dienas, kad vectēvs mirs... tad es aizskrietu uz lauku pie vecmātes un teiktu: Vectēvs nu ir nost!
  • Es zināju, ka veci cilvēki mirst, un sāku ilgoties pēc tās dienas, kad vectēvs mirs... tad es aizskrietu uz lauku pie vecmātes un teiktu: Vectēvs nu ir nost!
  • Nabaga putniņš! Trāpīts [ar akmeni] pa guzu, viņš atkrita uz zara augšpēdu un bija nost... Apraku viņu smiltīs uz upes krasta..
  • sal. «Visi guļ nostrādājušies kā nost..»
9.novec. Prom.
PiemēriLai gan viņa tā kā Mārča Grietele klaji neizsacīja savu nemieru par to, ka vīrs paliek naktis nost.., tad tomēr tas viņai rieba sirdī.
  • Lai gan viņa tā kā Mārča Grietele klaji neizsacīja savu nemieru par to, ka vīrs paliek naktis nost.., tad tomēr tas viņai rieba sirdī.
  • «..Mārtiņš manim [man] jau deva 15 [rubļus].» - «..Kādēļ tu nedevi nost?»
Stabili vārdu savienojumiKratīties nost (arī vaļā).
Avoti: 5. sējums