Paplašinātā meklēšana
Meklējam nost.
Atrasts vārdos (92):
- nost:1
- nostu:1
- nostāk:1
- nostāt:1
- nostāja:1
- nostigt:1
- nostumt:1
- nostādīt:2
- nostādīt:1
- nostādne:1
- nostarot:1
- nostāsts:1
- nostatīt:1
- nostatus:1
- nostāvēt:1
- nosteigt:1
- nostenēt:1
- nostiepe:1
- nostiept:1
- nostīpot:1
- nostrāde:1
- nostrēbt:1
- nostūrēt:1
- nostūris:1
- nostutēt:1
- nostaigāt:1
- nostaipīt:1
- nostampāt:1
- nostāstīt:1
- nostāties:1
- nostrādāt:1
- nostrīķēt:1
- nostrīpot:1
- nostumdīt:1
- nostādināt:1
- nostalģija:1
- nostāvināt:1
- nosteberēt:1
- nostiepums:1
- nostrostēt:1
- nostumties:1
- agnostiķis:1
- agnostisks:1
- ikonostass:1
- nostādījums:1
- nostalģisks:1
- nostatījums:1
- nostāvēties:1
- nosteigties:1
- nostenēties:1
- nostiepties:1
- nostiprināt:1
- nostirkšķēt:1
- nostomīties:1
- nostrādināt:1
- nostrēbties:1
- nostrupināt:1
- nostutēties:1
- diagnostika:1
- gnosticisms:1
- kinostudija:1
- prognostika:1
- nostabilizēt:1
- nostaigāties:1
- nostaipīties:1
- nostāstīties:1
- nostostīties:1
- nostrādājums:1
- nostrādāties:1
- nostreipuļot:1
- nostrīdēties:1
- nostrinkšķēt:1
- agnosticisms:1
- diagnosticēt:1
- diagnostisks:1
- pretnostatīt:1
- prognostisks:1
- nostādinājums:1
- patognostisks:1
- nostiprinājums:1
- nostiprināties:1
- nostrinkšķināt:1
- galvanostēģija:1
- nostabilizēties:1
- pretnostādījums:1
- pretnostatījums:1
- psihodiagnostika:1
- serumdiagnostika:1
- vibrodiagnostika:1
- psihodiagnostisks:1
- nostādinātājierīce:1
- rentgendiagnostika:1
Atrasts vārdu savienojumos (42):
- (Prom, arī nost) no kājām
- Cepuri nost!
- Cepuri nost!
- Dzīvam ādu plēst nost
- Dzīvam ādu plēst nost
- Dzīvam ādu plēst nost
- Gāzt no kājām (nost, arī zemē)
- Gāzt no kājām (nost, arī zemē)
- Gāzt zemē (arī no kājām, nost)
- Gāzties (arī krist) no kājām zemē (arī nost)
- Jūgt nost
- Kārties (vai) nost
- Kost (vai) pirkstos (arī pirkstā), retāk kost (vai) pirkstus (nost)
- Kost (vai) pirkstos (arī pirkstā), retāk kost (vai) pirkstus (nost)
- Kratīties nost (arī vaļā)
- Kratīties vaļā (arī nost)
- Kratīties vaļā (arī nost)
- Krist (arī gāzties) (vai) no kājām (zemē, arī nost)
- Krist (arī gāzties) (vai) no kājām (zemē, arī nost) sar., arī tikko turēties uz kājām (arī kājās)
- Krist (arī gāzties) (vai) zemē (arī no kājām, nost)
- Likt (nost) sienu
- Likt (nost) sienu
- Likt nost amatu (arī pilnvaras)
- Mesties nost
- Nākt nost
- Ņemt nost
- Nost (arī prom) no acīm
- Nost no kakla
- Nost no kakla
- Noveļas kā krusts (arī slogs) no kakla, arī krusts (arī slogs) no kakla nost
- Noveļas kā slogs (arī krusts) no kakla, arī slogs (arī krusts) no kakla nost
- Noveļas kā slogs (arī krusts) no kakla, arī slogs (arī krusts) no kakla nost
- Rauties (arī plēsties, sisties, kauties) ar darbiem, arī sisties (arī kārties) vai nost aiz darbiem
- Rokas nost!
- Sist (arī kaut) zemē (arī nost)
- Sist nost (arī zemē)
- Sisties (arī kauties, rauties, plēsties) ar darbiem, arī sisties (arī kārties) vai nost aiz darbiem
- Sisties (vai) nost
- Sisties nost
- Sit (vai) nost
- Spiest nost
- Vākt (nost) galdu
Atrasts skaidrojumos (982):
- agnostiķis Agnosticisma piekritējs.
- atairēties Airējot (piemēram, laivu), atvirzīties nost (sānis, atpakaļ) _imperf._ Airēties nost (sānis, atpakaļ).
- atairēt Airējot atvirzīt (piemēram, laivu) nost (sānis, atpakaļ) _imperf._ Airēt nost (sānis, atpakaļ).
- noairēt Airējot nobraukt nost, gar (ko).
- noairēt Airējot virzīt un pabeigt virzīt (piemēram, laivu) nost, gar (ko).
- noairēties Airējot virzīties un pabeigt virzīties nost, gar (ko).
- bultēt Aizdarīt ar bultu (2). Atdarīt (ko ar bultu (2) nostiprinātu).
- aizmetināt Aizķert, aizkabināt (aiz kā). Pavirši nostiprināt (aiz kā, kur, piemēram, virvi).
- aiznaglot Aizsegt, aizklāt, nostiprinot ar naglām.
- Dienas alga Alga, ko aprēķina par katru nostrādāto dienu.
- dieninieks Algādzis, kas salīdzis strādāt noteiktu dienu skaitu un saņem samaksu par katru nostrādāto dienu.
- nedēļnieks Algādzis, kas salīdzis strādāt noteiktu nedēļu skaitu un saņem samaksu par katru nostrādāto nedēļu.
- aizsiksnot Apņemt, nostiprināt (ar siksnām).
- apstīpot Apņemt, nostiprināt (ar stīpu).
- sasaistīt Apsienot, sasienot, arī cieši aptverot (ar ko), savienot (vairākus, daudzus priekšmetus); sasienot, pārsienot (ar ko), nostiprināt (piemēram, kādu kopumu).
- nokodināt Apstrādājot ar ķimikālijām, atdalīt nost.
- nodīrāt Apstrādāt un pabeigt apstrādāt (beigtu dzīvnieku), atdalot nost (tam) ādu.
- nodarināt Apstrādāt un pabeigt apstrādāt (piemēram, sakņaugus), atdalot nost nevajadzīgo.
- griezt Ar asu rīku dalīt (ko) daļās, arī nost no veselā. Arī sasmalcināt.
- fiksēt Ar fiksāžu nostiprināt fotoattēlu uz fotofilmas, fotoplates, fotopapīra.
- nolidot Ar gaisa plūsmu virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē, nost, gar (ko).
- atglāstīt Ar glāstošu kustību atvirzīt (parasti matus) nost (atpakaļ).
- atgrūsties Ar grūdienu atvirzīties nost (no kā).
- atvairīt Ar grūdienu, sitienu u. tml. kustību atvirzīt, atbīdīt nost (sānis atpakaļ).
- nopiņķēt Ar grūtībām noraisīt, atdalīt nost (ko sasietu, sapinušos).
- nokulties Ar grūtībām, pārvarot kavēkļus, virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
- atkvēpināt Ar kvēpināšanu atdzīt, atgaiņāt nost (no kā).
- atlēkt Ar lēcienu attālināties, atvirzīties nost (sānis, atpakaļ).
- nomānīt Ar mānīšanu, viltu panākt, ka (kāds) virzās un pabeidz virzīties lejā, nost, gar (ko).
- atmest Ar metienu atvirzīt nost (sānis, atpakaļ) _imperf._ Mest nost (sānis, atpakaļ) Atsviest.
- nomest Ar metienu novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.). Nosviest (2).
- nomocīt Ar mokām nostrādāt, pavadīt (laikposmu).
- skrāpēt Ar piespiedienu vairākkārt velkot pa kā virsmu (parasti ar ko asu), dalīt (ko) nost no tās.
- kasīt Ar piespiedienu vairākkārt velkot pa ko (parasti ar ko asu), dalīt nost (ko no tā). Ar piespiedienu vairākkārt vilkt (pa ko), dalot ko nost.
- appogāt Ar pogām piestiprināt (kam visapkārt). Pogājot nostiprināt (to, kas apņemts apkārt).
- nostutēties Ar pūlēm nostāties, arī noturēties (piemēram, stāvus).
- plūkāt Ar rāvieniem dalīt ko nost, padarot retāku (kādu kopumu).
- plūkāt Ar rāvieniem, arī kodieniem dalīt (ko) nost (no kā), lai apēstu (par dzīvniekiem).
- plūkt Ar rāvieniem, arī kožot dalīt (ko) nost (no kā), lai apēstu (par dzīvniekiem).
- šķīt Ar rāvieniem, arī kožot dalīt (ko) nost (no kā), lai apēstu (par dzīvniekiem). Plūkt (2).
- nodzīt Ar sitieniem nodabūt, novirzīt nost.
- raut Ar spēcīgu, asu, īslaicīgu kustību, arī spiedienu, grūdienu panākt, būt par cēloni, ka (kas uzlikts, piestiprināts u. tml.) virzās nost (no kādas virsmas).
- atrauties Ar spēju, strauju kustību atbrīvoties (no saites, ķēdes u. tml.). _imperf._ Rauties nost.
- atspert Ar spērienu atvirzīt nost (sānis, atpakaļ).
- nospert Ar spērienu novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.).
- notraukt Ar strauju (rokas) kustību novirzīt (no kā nost) tā, ka nokrīt, nobirst zemē. Ar strauju, (rokas) kustību novirzīt (no kā nost) tā, ka nokrīt, nobirst (kur, uz kā u. tml.).
- atraut Ar strauju kustību attālināt, strauji atvilkt nost (atpakaļ, sānis). _imperf._ Raut nost.
- attraukt Ar strauju kustību atvirzīt nost (sānis, atpakaļ).
- aiztraukt Ar strauju kustību dabūt nost, arī noraust.
- noraut Ar strauju kustību novirzīt nost (no kā sava ķermeņa daļu).
- plēst Ar strauju kustību ņemt nost (ko).
- saraut Ar strauju kustību, ar rāvienu savilkt, nostiept (piemēram, grožus, pavadu).
- raust Ar strauju rokas kustību viegli virzīt nost, susināt (parasti sviedrus, asaras).
- atsviest Ar sviedienu atvirzīt nost (sānis, atpakaļ). _imperf._ Sviest nost (sānis, atpakaļ).
- nosviest Ar sviedienu novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.). Nomest (2).
- nošaut Ar šāvienu atdalīt nost.
- notriekt Ar triecienu atdalīt nost.
- attriekt Ar triecienu attālināt, atvirzīt nost (sānis, atpakaļ).
- notriekt Ar triecienu novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.). Ar triecienu novirzīt (nost no kurienes), ļaujot, arī panākot, ka nokrīt zemē.
- slaucīt Ārdīt, graut un virzīt nost, projām.
- noārdīt Ārdot atdalīt nost (piemēram, ko piešūtu, uzšūtu).
- atārdīt Ārdot atdalīt. Ārdot samazināt. _imperf._ Ārdīt nost.
- radiomasts Atbalsts, uz kura attiecīgajā augstumā nostiprinātas radiostaciju antenas.
- nodzīt Atdalīt (ar ko asu) nost (apmatojumu dzīvniekam).
- nospert Atdalīt nost (daļu) - par zibeni.
- nomontēt Atdalīt nost (kam detaļu, elementu).
- nodarināt Atdalīt nost (parasti nogriezt, nomizot sakņaugiem ko nevajadzīgu).
- noņemt Atdalīt nost ar kādiem paņēmieniem (piemēram, vielas kārtu, kā virskārtu, apvalku).
- nodabūt Atdalīt nost, parasti ar pūlēm, grūtībām.
- atkrist Atdalīties un nokrist nost. _imperf._ Krist nost.
- atlupt Atdalīties, atlobīties nost (parasti par virskārtu).
- nodarināt Atdalot nost (stumbram, zaram u. tml., piemēram, zarus, lapas), iegūt (ko).
- nogrūt Atdaloties nost (no kā), nokrist, nogāzties (parasti lielā daudzumā). Nobrukt (1).
- nobrukt Atdaloties nost (no kā), nokrist, nogāzties. Nogrūt.
- krampēt Atdarīt (ko ar krampi nostiprinātu).
- atkustēt Atiet, atvirzīties nost (sānis).
- apbāzīt Atkārtoti, vairākos paņēmienos bāžot, nostiprināt, ciešāk piekļaut (ko visapkārt).
- demonstrēt Atklāti, publiski paust, apliecināt (savu nostāju, jūtas, parasti sabiedriski politiskos jautājumos).
- atdalīt Atņemt, atraut vai citādi atšķirt (daļu no kā). _imperf._ Dalīt nost.
- atslīdēt Atpeldēt nost (sānis, atpakaļ) - par ūdens transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem.
- nopogāt Atpogāt un noņemt nost (ko piepogātu).
- attaisīt Atpogāt, atāķēt, atraisīt u. tml. (to, kas satur, nostiprina apģērbu, apavus u. tml.).
- atiet Atrasties virzienā nost (sānis) - piemēram, par ceļu, upi.
- atiet Atrasties virzienā vai virzīties nost (sānis) - piemēram, par zariem, augu saknēm.
- noskriet Ātri nobraukt (nost no kurienes, kur u. tml.).
- nolaist Ātri nobraukt, nojāt lejā, nost, gar (ko).
- notraukties Ātri virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
- nosprukt Ātri, bēgšus, slapstoties virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
- nosprukt Ātri, pēkšņi novirzīties, noslīdēt nost (piemēram, par ko uzmauktu).
- nodauzīt Atsitot, piesitot, parasti neviļus, negribēti (pie kā), atšķelt, atdalīt nost.
- atlēkt Atsitoties, tiekot sistam (pret ko), strauji atvirzīties nost (atpakaļ).
- atlēkt Atšķelties, atkrist nost (piemēram, no tā, ko kulsta, skalda u. tml.).
- Karoga kārts Attiecīgi apstrādāta kārts, kurā uzvelk un pie kuras nostiprina karogu.
- noņemt Atvienot, atdalīt un (parasti ar rokām) novirzīt (nost no kurienes ko piestiprinātu, savienotu).
- atvākt Atvirzīt nost (sānis, atpakaļ). _imperf._ Vākt nost (sānis, atpakaļ).
- atiet Atvirzīties nost (atpakaļ) - par ūdeni. Atkāpties.
- atšauties Atvirzīties nost, atrasties atstatu.
- atdalīties Atvirzīties nost, attālināties (par transportlīdzekļiem).
- nodalīties Atvirzīties nost, tā ka paliek savrup (no citiem, no kopuma, grupas).
- atkāpties Atvirzīties, atiet atpakaļ (sānis, nost) - parasti atmuguriski. _imperf._ Kāpties atpakaļ (sānis, nost). Kāpjoties atpakaļ (sānis, nost), nonākt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- atkarāties Atvirzīties, būt atvirzītam nost (no kā) un nokarāties.
- ortotropisms Auga sānu orgānu augšana virzienā uz kairinājuma avotu vai nost no tā.
- sakne Augstāko augu veģetatīvais orgāns, kas nostiprina augu augsnē, uzsūc ūdeni un tajā izšķīdušās minerālvielas, sintezē organiskas vielas un sekmē to pārvietošanos uz citiem orgāniem, izdala vielmaiņas produktus.
- pasainis Aukla, saite, parasti cilpā sasieta, (kā) nostiprināšanai, saturēšanai u. tml.; no auklas, saites izveidots rokturis (spainim, grozam u. tml.).
- šķietlāde Aužamo steļļu mehānisms (ar nostiprinātu šķietu), kas vada atspoli šķīrienā un pievirza audus pie auduma malas.
- nobadīt Badot, arī bakstot atdalīt nost.
- atbakstīt Bakstot atbīdīt nost. _imperf._ Bakstīt nost.
- nobakstīt Bakstot atdalīt nost.
- lafete Balsts, uz kā nostiprināts (artilērijas ieroča) stobrs.
- spraudīt Bāzt (ko) vairākās vietās, lai (to) nostiprinātu.
- apbāzt Bāžot nostiprināt, ciešāk piekļaut (ko visapkārt).
- atbēgt Bēgot atvirzīties nost (sānis, atpakaļ). _imperf._ Bēgt nost (sānis, atpakaļ).
- nobēgt Bēgot novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.).
- nobērt Berot atdalīt nost (daļu).
- nobērt Berot novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.).
- noberzēt Berzējot atdalīt nost.
- noberzt Beržot atdalīt nost.
- atberzt Beržot dabūt nost, attīrīt. _imperf._ Berzt nost. Noberzt.
- bulta Bīdāms metāla (retāk koka) stienis aizvērtu durvju, vārtu nostiprināšanai. Aizbīdnis. Aizšaujamais.
- atbīdīt Bīdot atvirzīt nost (sānis, atpakaļ). _imperf._ Bīdīt nost (sānis, atpakaļ).
- nobīdīt Bīdot novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.). Bīdot atvirzīt nost, attālināt (no kā).
- nobīdīt Bīdot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) novirzās (nost no kurienes, kur u. tml.). Bīdot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) atvirzās nost, attālinās (no kā).
- nobikstīt Bikstot atdalīt nost.
- tuberkulīns Bioloģisks preparāts tuberkulozes diagnosticēšanai.
- nobirdināt Birdinot atdalīt nost (daļu).
- atbirt Birstot atdalīties nost. _imperf._ Birt nost. Nobirt.
- nobirzt Birstot atdalīties nost. Nodrupt.
- klājs Blīva, nostiprināta (dēļu, baļķu, vai cita materiāla) kārta (piemēram, jumta, tilta segumam).
- nobraukt Braucot novirzīt (transportlīdzekli nost no kurienes, kur u. tml.).
- nobraukt Braucot novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.) - par transportlīdzekli.
- nobraucīt Braukot (ko), atdalīt nost (no tā).
- nobraucīt Braukot atdalīt nost.
- nobraukt Braukšus novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.).
- atbrist Brienot atvirzīties nost (sānis, atpakaļ). _imperf._ Brist nost (sānis, atpakaļ).
- degunkniebis Brilles, kuras ar īpašu kniebli nostiprina uz deguna.
- atbrukt Brūkot, grūstot atdalīties un nokrist nost.
- nobružāt Bružājot atdalīt, arī novirzīt nost.
- nemiers Būt ar negatīvu, noliedzošu attieksmi (pret ko), paust negatīvu, noliedzošu nostāju.
- Nākt nost Būt atdalāmam. Lobīties nost.
- griezt Būt derīgam (kā) dalīšanai daļās, arī dalīšanai nost no veselā (par asiem rīkiem).
- atvirzīt Būt novietotam, atrasties nost (no kā).
- atvirzīties Būt novietotam, atrasties virzienā nost (no kā).
- noraut Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti ķermeņa daļa) tiek atdalīts nost (piemēram, par šāviņiem, iekārtām).
- novilkt Būt par cēloni tam, ka (kas) nostiepjas (uz leju).
- nopūst Būt par cēloni tam, ka (kas) novirzās (nost no kā) tā, ka nokrīt zemē, būt par cēloni tam, ka (kas) novirzās (nost no kā) un nokrīt (kur, uz kā u. tml.) - parasti par veļu.
- noraut Būt par cēloni tam, ka (kas) strauji novirzās nost (no kā) - parasti par vēju.
- noplēst Būt par cēloni tam, ka (kas) tiek atdalīts nost (parasti par vēju).
- raisīt Būt par cēloni tam, ka (lapas, augļi u. tml.) dalās nost no auga. Būt tādam, no kā dalās nost (lapas, augļi u. tml.) - par augiem.
- notraukt Būt par cēloni tam, ka (piemēram, lapas, augļi) atdalās nost (no kā) - piemēram, par vēju, šāviņiem.
- uzstāties Būt tādam, kas publiski pauž noteiktu viedokli, nostāju (pret kādu, ko vai par kādu, ko). Arī, uzskatot sevi (par ko), atbilstoši rīkoties.
- notecēt Būt tādam, no kura kas, tekot lejup, atdalās nost (parasti par kādu produktu).
- novest Būt tādam, pa ko var novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.) - par ceļiem, takām u. tml.
- atcelt Ceļot atvirzīt nost (sānis, atpakaļ). _imperf._ Celt nost (sānis, atpakaļ).
- nocelt Ceļot novirzīt, noņemt (nost no kurienes, kur u. tml.).
- nocirpt Cērpot atdalīt nost (vilnu dzīvniekam).
- nocirpt Cērpot atdalīt nost vilnu (dzīvniekam).
- nocirst Cērtot atdalīt nost (koku vai tā daļu), lai izgatavotu (ko).
- nocirst Cērtot atdalīt nost.
- atcirst Cērtot atdalīt, atšķelt. _imperf._ Cirst nost.
- apvilkt Cieši apklāt (parasti ar ādu, audumu) un nostiprināt. Pārvilkt. Apšūt.
- Sonātes forma Cikliska skaņdarba (parasti pirmās daļas) forma, kas balstās uz vismaz divu muzikālo tēlu pretnostatījumiem un attīstību.
- fašīna Cilindriskā formā sasiets (zaru) kūlis, ko lieto, piemēram, uzbērumu nostiprināšanai.
- Fiziskā audzināšana Cilvēka vispusīgas fiziskās attīstības un veselības nostiprināšanas pasākumu sistēma.
- pretinieks Cilvēks, kam ir pilnīgi pretējs viedoklis, uzskati, nostāja (piemēram, strīdā, polemikā). Cilvēks, kam ir iebildumi, aizspriedumi (pret ko).
- veterāns Cilvēks, kas ilgi nostrādājis, darbojies (kādā nozarē).
- pretinieks Cilvēks, kura darbība, rīcība, nostāja ir naidīga (kādam), vērsta pret (kādu). Cilvēks, ar ko ir naidīgas attiecības, interešu pretstati.
- Fiziskā audzināšana Cilvēku vispusīgas fiziskās attīstības un veselības nostiprināšanas pasākumu sistēma. Attiecīgais mācību priekšmets.
- Virves (arī stieples) dejotājs (arī staigātājs) Cirka mākslinieks, kas izpilda vingrojumus uz gaisā nostieptas virves (stieples).
- atlipināt Dabūt nost (ko pielipušu, pielipinātu, pielīmētu).
- šķibīt Dalīt (parasti raujot, griežot, cērtot) nost (augus, to daļas).
- kniebt Dalīt nost (daļu no kā), saņemot starp nagiem vai pirkstu galiem.
- mizot Dalīt nost (kam) mizu (1).
- kabināt Dalīt nost (ko, piemēram, ar āķi, cilpu, piestiprinātu, sastiprinātu).
- skūt Dalīt nost no ādas ar ko asu, arī vibrējošu, rotējošu (apmatojumu, parasti bārdu).
- lobīt Dalīt nost, ņemt ārā (ko pielipušu, pieķērušos).
- lobīt Dalīt nost, plēst (koka mizu no stumbra).
- lobīt Dalīt, ņemt nost (augsnes) virskārtu.
- lupināt Dalīt, ņemt nost (daļu no kā).
- raisīties Dalīties nost (no auga) - par lapām, augļiem u. tml.
- lobīties Dalīties nost (par ādas virskārtu, krevelēm u. tml.).
- lobīties Dalīties nost (par koka mizu).
- raisīties Dalīties nost (parasti par ko sīku).
- lobīties Dalīties nost (piemēram, par apmetumu, krāsu).
- lupt Dalīties nost, lobīties (parasti par virskārtu).
- skrūvsols Darbgalds, kurā (piemēram, ar skrūvspīlēm) nekustīgi nostiprina apstrādājamo priekšmetu. Skrūvgalds.
- skrūvgalds Darbgalds, kurā (piemēram, ar skrūvspīlēm) nekustīgi nostiprina apstrādājamo priekšmetu. Skrūvsols.
- nostrāde Darbība, process --> nostrādāt (3).
- nostrāde Darbība, process --> nostrādāt (5).
- nostiepe Darbība, process, arī rezultāts --> nostiept (1).
- ģērbējs Darbinieks (piemēram, teātros, kinostudijās, televīzijas studijās), kurš sakārto kostīmus un palīdz aktieriem apģērbties.
- butafors Darbinieks (teātrī, kinostudijā u. tml.), kurš izgatavo butaforijas. Darbinieks (teātrī, kinostudijā u. tml.), kurš pārzina butaforijas.
- suports Darbmašīnas elements griezējinstrumentu nostiprināšanai un pārvietošanai apstrādes procesā.
- Laika darbs Darbs, ko apmaksā pēc nostrādātā laika ilguma.
- Dienas darbs Darbs, par kuru samaksā pēc nostrādāto dienu skaita.
- Dienas darbs Darbs, par kuru samaksā pēc nostrādāto dienu skaita.
- nodārdināt Dārdinot virzīt un pabeigt virzīt lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
- nodārdināt Dārdinot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
- nodārdēt Dārdot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
- Pieteikt karu Darīt zināmu (kādam), ka pret to ir naidīgs noskaņojums, nostāties opozīcijā (pret kādu). Uzsākt cīņu (pret nevēlamu parādību).
- Pieteikt karu Darīt zināmu (kādam), ko (pret to) ir naidīgs noskaņojums, nostāties opozīcijā (pret kādu).
- nodauzīt Dauzot atdalīt nost.
- vērpe Deformācija, kas rodas, ja uz stieni, kura viens gals ir nostiprināts, iedarbojas spēku pāris, kas atrodas pret stieni perpendikulārā plaknē.
- nodejot Dejojot virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), nost.
- apskava Detaļa (mašīnā, iekārtā), ar ko aptverot savieno, nostiprina, piestiprina.
- stīgturis Detaļa (stīgu instrumentos), kurā nostiprina stīgas nekustīgā stāvoklī.
- stūrenis Detaļa, ko uzliek (kā) stūriem to nostiprināšanai, sastiprināšanai.
- uzstūris Detaļa, ko uzliek (kā) stūriem to nostiprināšanai, sastiprināšanai. Stūrenis (3).
- caurskate Diagnostikas veids, kurā slimību nosaka pēc orgāna iekšējās uzbūves attēla, ko iegūst ar rentgena stariem uz speciāla ekrāna.
- palīgdiegs Diegs, ar ko, piemēram, nostiprina adījuma malas, valdziņus, iezīmē izšuvumu rakstus.
- nodimdināt Dimdinot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
- nodimdēt Dimdot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
- nodīrāt Dīrājot atdalīt nost (ādu beigtam dzīvniekam).
- sliede Divas šādas paralēlas sijas, ko nostiprina uz gulšņiem un kas veido vilcienu, tramvaju, vagonešu, celtņu ceļu.
- saruna Domu apmaiņa (piemēram, apspriedē, sanāksmē), lai noskaidrotu pušu nostāja (kādā vai kādos jautājumos).
- saruna Domu apmaiņa, priekšlikuma apspriešana (parasti starptautiskā konferencē), lai noskaidrotu stāvokli, pušu nostāju, noslēgtu līgumu u. tml. (kādā jautājumā). Šāda starptautiska konference.
- nodrāzt Drāžot atdalīt nost (piemēram, skaidas).
- nodrebināt Drebinot novirzīt nost.
- nodrupināt Drupinot atdalīt nost.
- atdrupināt Drupinot atdalīt. _imperf._ Drupināt nost.
- nodrupt Drūpot atdalīties nost.
- atdrupt Drūpot atdalīties. _imperf._ Drupt nost.
- noducināt Ducinot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
- nodūkt Dūcot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
- nodunēt Dunot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
- pīķis Duramais ierocis - garā kātā nostiprināts smails asmens.
- nodurt Durot atdalīt nost.
- nodzenāt Dzenājot panākt, ka (parasti dzīvnieks) virzās un pabeidz virzīties nost, lejā.
- atdzenāt Dzenājot piespiest atvirzīties nost (no kā).
- nodzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) novirzās (nost no kurienes, kur u. tml.). Dzenot panākt, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) atvirzās nost, attālinās (no kā).
- atdzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieks) atvirzās nost (sānis, atpakaļ). _imperf._ Dzīt nost (sānis, atpakaļ).
- palīgdzija Dzija, ar ko, piemēram, nostiprina adījuma malas, valdziņus.
- iezīsties Dziļi nostiprināties (cilvēkā, cilvēka psihē).
- nodžinkstēt Džinkstot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
- atiet Ejot atvirzīties nost (sānis, atpakaļ). _imperf._ Iet nost (sānis, atpakaļ).
- noiet Ejot novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.).
- noēvelēt Ēvelējot atdalīt nost.
- vingrošana Fiziskās kultūras nozare - cilvēka veselības nostiprināšana un vispusīga fizisko spēju attīstīšana ar fiziskiem vingrinājumiem.
- nofrēzēt Frēzējot atdalīt nost.
- nogainīt Gainot panākt, ka (kas) novirzās (nost no kurienes, kur u. tml.). Nogaiņāt.
- atgainīt Gainot panākt, ka atvirzās nost. _imperf._ Gainīt nost. Atgaiņāt.
- nogaiņāt Gaiņājot panākt, ka (kas) novirzās (nost no kurienes, kur u. tml.).
- atgaiņāt Gaiņājot panākt, ka atvirzās nost. _imperf._ Gaiņāt nost. Atgainīt.
- lāpa Gaismeklis, kas sastāv no kāta un tā galā nostiprināta degoša materiāla.
- ģenerāllīnija Galvenā, vadošā, arī obligātā nostādne (parasti politikā).
- pamatgultnis Galvenais, nozīmīgākais gultnis. Gultnis, kas ir nostiprināts pamatnē, pamatkonstrukcijā.
- bomis Gara, resna kārts lielu (piemēram, siena, labības) vezumu nostiprināšanai.
- nogāzelēties Gāzelējoties virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
- atglaudīt Glaudot atvirzīt (parasti matus) nost (atpakaļ). Atglaust.
- atglaust Glaužot atvirzīt (parasti matus) nost (atpakaļ).
- nogorīties Goroties virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
- nogrābāt Grābājot virzīt un pabeigt virzīt nost, lejā.
- nogrābt Grābjot (ar darbarīku vai rokām), atdalīt nost (daĮu).
- atgrābt Grābjot (ar grābekli), atvirzīt nost (no kā).
- nogrābt Grābjot (ar grābekli), novirzīt nost, lejā.
- nogrābstīt Grābstot novirzīt nost, lejā.
- nograuzt Graužot atdalīt nost.
- nogriezt Griežot atdalīt nost.
- atgriezt Griežot atdalīt. _imperf._ Griezt nost. Nogriezt.
- nogrīļoties Grīļojoties noiet, nonākt lejā, nost, gar (ko).
- izgrūstīt Grūstot atvirzīt sānis, nost citu no cita u. tml., grūstot izjaukt kārtību.
- atgrūst Grūžot atvirzīt nost (sānis, atpakaļ). _imperf._ Grūst nost (sānis, atpakaļ). Grūžot nost (sānis, atpakaļ), atvirzīt (kur, pie kā u. tml.).
- nogrūst Grūžot novirzīt (nost no kā), ļaujot nokrist zemē.
- nogrūst Grūžot novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.); grūžot atvirzīt nost, attālināt (no kā).
- repers Ģeodēzija - apvidū nostiprināta zīme ar nemainīgu augstumu (piemēram, stabs), kas noder par atbalsta vai pārbaudes punktu nivelēšanā.
- mesties Ģērbt nost (ko citu), lai paliktu noteiktā tērpā.
- Mesties plikam Ģērbt nost visu apģērbu.
- Mesties plikam Ģērbt nost visu. apģērbu.
- Mesties nost Ģērbties nost.
- slita Horizontāli nostiprināts baļķis zirgu piesiešanai, parasti pajūgu stāvvietās.
- apbakstīt Iebakstīt, piebakstīt (ko visapkārt, no visām pusēm, parasti, nostiprinot ko).
- iebetonēt Ieguldīt un nostiprināt (kur iekšā, piemēram, konstrukciju, stieni), aizlejot ar betona masu.
- iecementēt Ieguldīt un nostiprināt (kur iekšā, piemēram, konstrukciju, stieni), aizlejot ar cementa masu.
- ieasfaltēt Ieguldīt un nostiprināt (kur iekšā) ar asfaltu.
- ieņemt Iekārtoties, novietoties, arī nostāties (kādā stāvoklī).
- kompendijs Ierīce (kinoaparātā), piemēram, filtru, blendes nostiprināšanai.
- nostādinātājierīce Ierīce (šķidruma, tā vielas daļiņu) nostādināšanai.
- klabata Ierīce aizvērtu durvju vai vārtu nostiprināšanai.
- Sniega arkls Ierīce sniega nostumšanai (no ceļa).
- Sniega arkls Ierīce sniega nostumšanai (no ceļa).
- enkurs Ierīce ūdens transportlīdzekļu nostiprināšanai brīvā ūdenī.
- aizšaujamais Ierīce, ar ko nostiprina ko aizvērtu (durvis, vārtus, vāku u. tml.). Aizbīdnis (1).
- līnija Ierinda (piemēram, pionieriem, skolēniem). Ierindā nostādīto (piemēram, pionieru, skolēnu) kopīga darbība.
- aptvere Ietvars, kas apņem, savieno un nostiprina (atsevišķas detaļas).
- Laist (dziļas, arī dziļi) saknes, retāk laist dziļu sakni Ieviesties, nostiprināties (piemēram, par parādību sabiedrībā, īpašību).
- iestiprināt Ievietot (kur iekšā) un nostiprināt.
- nodzīt Ilgāku laiku, pārmērīgi daudz smagi nostrādinot, ļoti nogurdināt, arī nomocīt, novājināt.
- sari Indijas sieviešu apģērbs - garš, taisns auduma gabals, kura vienu galu apjož ap gurniem un nostiprina, bet otru pārmet pār plecu.
- hipnopēdija Informācijas ievadīšana un nostiprināšana aizmiguša cilvēka atmiņā.
- atslēga Instruments (kā) atvēršanai, nostiprināšanai, regulēšanai u. tml.
- noirt Irot virzīt un pabeigt virzīt (piemēram, laivu) nost, gar (ko). Noairēt (1).
- noirties Irot virzīties un pabeigt virzīties nost, gar (ko); noairēties (2).
- atirt Irot, airējot atvirzīt (piemēram, laivu) nost (sānis, atpakaļ). _imperf._ Irt nost (sānis, atpakaļ). Atairēt.
- leģenda Izcils vēsturisks notikums un atmiņas, nostāsti par to.
- paverdzināt Izkalpināt, nostrādināt.
- iztaisnot Izlīdzināt, izplest nostiepjot, pavelkot u. tml. (piemēram, audumu).
- nolīt Izlīstot atdalīties nost (par daļu).
- plate Izņemama zobu protēze - plāna pamatne, uz kuras ir nostiprināti mākslīgie kroņi un kura cieši pieguļ pie žokļiem un mutes gļotādas.
- atstiept Iztaisnot un atvirzīt (locekļus) nost (sānis).
- atturēties Izvairīties (ko darīt, paust savu nostāju) Izturēties pasīvi, izvairīgi (pret ko).
- iesakņoties Izveidojot saknes, nostiprināties (zemē).
- iedibināt Izveidot un ieviest, nostiprināt (piemēram, tradīcijas, stāvokli).
- iedibināties Izveidoties un ieviesties, nostiprināties (piemēram, par tradīcijām).
- izstāties Izvietoties, nostāties.
- atjāt Jājot atvirzīties nost (sānis, atpakaļ).
- nojāt Jājot novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.)
- ranverss Jāšanas figūra (manēžas jāšanā) - zirga sāniska virzīšanās nost no manēžas sienas tā, ka zirga galva pavērsta pret sienu.
- ārdīt Jaukt nost. Pārvērst drupās, gruvešos.
- nojoņot Joņojot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
- uzkabināt Kabinot novietot, arī nostiprināt virsū (uz kā, kam).
- izdiena Kādā darba vietā nostrādātais laiks.
- ielāps Kāda materiāla (piemēram, koka, skārda) gabals, ko uzliek un nostiprina (parasti priekšmeta) bojātā vietā.
- nokalt Kaļot atdalīt nost.
- atkalt Kaļot atdalīt. _imperf._ Kalt nost.
- nokapāt Kapājot atdalīt nost.
- atkapāt Kapājot atdalīt. _imperf._ Kapāt nost.
- nokāpt Kāpjot, liekot soli, novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.).
- atkārpīt Kārpot (ko nost), atsegt. _imperf._ Kārpīt vaļā.
- atkārpīt Kārpot atvirzīt, dabūt nost (lai ko atsegtu). _imperf._ Kārpīt nost.
- nokārpīt Kārpot novirzīt nost.
- nokopt Kārtojot, tīrot ko, novākt nost, nolikt noteiktā vietā (ko).
- skribināt Kasīt, arī skrāpēt (ko). Kasot, arī skrāpējot dalīt nost (parasti ko sīku).
- piekasīt Kasot (ko nost), atdalīt (to) lielākā daudzumā.
- nokasīt Kasot novirzīt nost, nokašņāt (1).
- atkasīt Kasot, kārpot (ko nost), atsegt. _imperf._ Kasīt vaļā.
- atkasīt Kasot, kārpot atvirzīt, dabūt nost (lai ko atsegtu). _imperf._ Kasīt nost.
- nokasīt Kasot, skrāpējot (ko) nost, notīrīt.
- nokasīt Kasot, skrāpējot atdalīt nost.
- apkasīt Kasot, skrāpējot ko nost, notīrīt (no ārpuses vai visapkārt).
- nokašņāt Kašņājot novirzīt nost.
- atkašņāt Kašņājot, kārpot (ko nost), atsegt. _imperf._ Kašņāt vaļā.
- atkašņāt Kašņājot, kārpot atvirzīt, dabūt nost (lai ko atsegtu). _imperf._ Kašņāt nost.
- nokāst Kāšot atdalīt nost, parasti novārījumu (no kā).
- nokaukt Kaucot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
- nokausēt Kausējot atdalīt nost.
- atkausēt Kausējot dabūt nost (no kā).
- kinofabrika Kinostudija (Padomju Savienībā 20. un 30. gados).
- noklabināt Klabinot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
- aizklāt Klājot novietot, nostiprināt (kam priekšā).
- kalt Klāt ar metālu, lai, piemēram, nostiprinātu, rotātu.
- noklidzināt Klidzinot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
- noīdēties Klusu novaidēties, nostenēties, noīdēt (1).
- noīdēt Klusu novaidēties, nostenēties. Noīdēties (2).
- izslīgt Kļūt gludam, nostiepties (piemēram, pēc ieburzījuma) - parasti par smagiem zīda audumiem.
- nolupt Kļūt tādam, kam kas lūpot ir atdalījies nost.
- noknābt Knābjot atdalīt nost.
- noknaibīt Knaibot atdalīt nost.
- noknibināt Knibinot atdalīt nost.
- nokniebt Kniebjot atdalīt nost.
- nokodīt Kodot atdalīt nost.
- Internacionālā audzināšana Komunistiskās audzināšanas sastāvdaļa, kas nostiprina cilvēkos draudzības jūtas pret dažādu rasu un nāciju darbaļaudīm.
- režģogs Konstrukcija celtnes pamatu nostiprināšanai.
- nokost Kožot atdalīt nost.
- atkost Kožot atdalīt. _imperf._ Kost nost. Nokost.
- martiroloģijs Krājums ar nostāstiem par kristīgo mocekļiem.
- apsviesties Krasi mainīt nostāju, uzskatus, attieksmi. Strauji mainīties (par domām, uzskatiem u. tml.).
- Griezt kažokam otru pusi, arī griezt kažoku uz otru pusi Krasi mainīt savu nostāju.
- Apgriezt (retāk apmest, apsviest) kažokam otru pusi, arī apgriezt (retāk apmest, apsviest) kažoku (uz otru pusi) Krasi mainīt savu nostāju.
- (Ap)griezt (retāk apmest, apsviest) kažokam otru pusi, arī (ap) griezt (retāk apmest, apsviest) kažoku (uz otru pusi) Krasi mainīt savu nostāju.
- Apmest (biežāk apgriezt, arī apsviest) kažokam otru pusi, arī apmest (biežāk apgriezt, arī apsviest) kažoku (uz otru pusi) Krasi mainīt savu nostāju.
- Apsviest (biežāk apgriezt, arī apmest) kažokam otru pusi, arī apsviest (biežāk apgriezt, arī apmest) kažoku (uz otru pusi) Krasi mainīt savu nostāju.
- (Ap)griezt (retāk apmest, apsviest) kažokam otru pusi, arī (ap)griezt (retāk apmest, apsviest) kažoku uz otru pusi Krasi mainīt savu nostāju.
- (Ap)griezt (retāk apmest, apsviest) kažokam otru pusi, arī (ap)griezt (retāk apmest, apsviest) kažoku uz otru pusi Krasi mainīt savu nostāju.
- nokratīt Kratot (ko), atdalīt (no tā) nost tā, ka nokrīt, nobirst zemē, kratot (ko), atdalīt (no tā) nost tā, ka nokrīt, nobirst (kur, uz kā u. tml.).
- nokratīt Kratot (ko), atdalīt (no tā) nost.
- nokratīt Kratot (ko), novirzīt (no tā) nost tā, ka nokrīt, nobirst zemē. Kratot (ko), novirzīt (no tā) nost tā, ka nokrīt, nobirst (kur, uz kā u. tml.).
- nokratīt Kratot (ko), novirzīt (to no kā) nost.
- nokraut Kraujot atdalīt nost no virsas (daļu).
- atkraut Kraujot novietot atstatu, nost (no kā). _imperf._ Kraut nost.
- nokraut Kraujot novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.).
- nokravāt Kravājot ko nost, atbrīvot (kā) virsmu.
- atkravāt Kravājot novietot atstatu, nost (no kā). _imperf._ Kravāt nost.
- nokravāt Kravājot novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.).
- nokrejot Krejot un pabeigt krejot (trauku ar nostādinātu pienu).
- takelāža Kuģa piederumu kopums, ar kuriem nostiprina mastus, regulē buras.
- nokūleņot Kūleņojot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
- kuļtrumulis Kuļaparāta detaļa, kas atrodas virs kuļkurvja un sastāv no vārpstas ar nostiprinātiem diskiem un gredzeniem.
- atķemmēt Ķemmējot atvirzīt (matus) nost (sānis, atpakaļ). Atsukāt.
- noķepuroties Ķepurojoties virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost.
- punkcija Ķermeņa dobuma, asinsvada vai orgāna sienas normālu audu vai patoloģisku veidojumu pārduršana ar dobu adatu diagnostiskā vai ārstnieciskā nolūkā.
- kardioķirurģija Ķirurģijas nozare, kas pētī, diagnosticē un ķirurģiski ārstē sirds slimības.
- operācija Ķirurģisku darbību, iedarbību kopums (ārstēšanas vai diagnostikas nolūkā).
- nolabināt Labinot panākt, ka (kāds) virzās un pabeidz virzīties lejā, nost.
- sekularizācija Laicīgās ideoloģijas nostiprināšanās (cilvēku apziņā, darbībā, sociālajās attiecībās u. tml.).
- karteča Laika degļa nostādījums šrapneļa šāviņam.
- trideksnis Latviešu tautas sitamais mūzikas instruments - uz vertikālas stieņveida detaļas nostiprināts metāla plāksnīšu kopums.
- zemessardze Latvijas Republikas bruņoto spēku sastāvdaļa, kas apvieno brīvprātīgus, aktīvajam karadienestam nepakļautus pilsoņus valsts aizsardzības, iekšējās kārtības un drošības nostiprināšanai.
- nolauzīt Lauzot atdalīt nost (daudz vai visu).
- atlauzt Laužot atdalīt (daļu no veselā). _imperf._ Lauzt nost. Nolauzt.
- nolauzt Laužot atdalīt nost.
- nolēkt Lecot, ar lēcienu vai lēcieniem novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.).
- noliet Lejot atdalīt nost (daļu).
- nolēkāt Lēkājot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- atvilkties Lēnā gaitā atiet nost (sānis, atpakaļ). _imperf._ Vilkties nost (sānis, atpakaļ).
- atvilkties Lēnām atvirzīties nost (sānis, atpakaļ). _imperf._ Vilkties nost (sānis, atpakaļ).
- atvilkt Lēni atņemt, atvirzīt nost (atpakaļ) (piemēram, rokas, plecus).
- nolīst Lēni, klusi, arī slepeni nonākt, noiet lejā, nost, gar (ko).
- saite Lente, virve, aukla, auduma vai ādas sloksne u. tml., ko izmanto, piemēram, kā piesiešanai, sasiešanai, nostiprināšanai.
- nolidināties Lidinoties virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē, nost, gar (ko) - parasti par putniem, kukaiņiem.
- nolidot Lidojot virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē, nost, gar (ko) - parasti par putniem, kukaiņiem. Nolaisties.
- aka Līdz gruntsūdenim izrakta vai izurbta un nostiprināta bedre (tvertne) ūdens ieguvei.
- medikaments Līdzeklis slimības ārstēšanai, profilaksei vai diagnostikai. Zāļu līdzeklis. Zāles.
- zāles Līdzekļi slimību profilaksei, ārstēšanai un diagnostikai; medikamenti, zāļu līdzekļi.
- pakāpties Liekot soli vai soļus, pavirzīties, paiet (parasti sānis, nost, atpakaļ).
- lauzt Liekt, tā ka lūst un dalās nost (no kā) vai sadalās vairākās daļās.
- nolīst Lienot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
- kāst Liet nost novārījumu (piemēram, no kartupeļiem).
- nolīgot Līgojoties virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
- dzīt Likt (kādam) strādāt ar maksimālu slodzi. Kalpināt, nostrādināt.
- izkārtot Likt izvietoties, nostāties (cilvēkiem) noteiktā kārtībā, veidā.
- piestādināt Likt nostāties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) un stāvēt.
- nostādīt Likt nostāties, panākt, ka nostājas (kur, kādā veidā).
- kāpt Likt soli vertikāli, arī rāpties, lai nokļūtu (uz kā paaugstināta vai nost no kā paaugstināta).
- atsviest Likt strauji atvirzīties, atlēkt nost (sānis, atpakaļ). Būt par cēloni tam, ka strauji atvirzās, atlec nost (sānis, atpakaļ).
- sija Lineārs konstruktīvs būvelements, parasti horizontāli nostiprināts baļķis, profilēts metāla velmējums, kas pakļauts galvenokārt liecei un ko izmanto celtniecībā, mašīnbūvē.
- atlobīt Lobot (ko nost), atsegt.
- nolupt Lūpot atdalīties nost.
- nolūzt Lūstot atdalīties nost.
- nošauties Ļoti ātri virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
- galēties Ļoti mocīt sevi (parasti, daudz un smagi strādājot). Beigties nost.
- Dabūt just (arī trūkties), arī dabūt sutu Ļoti nostrādāties, nopūlēties.
- Dabūt sutu Ļoti nostrādāties, nopūlēties.
- Dabūt trūkties (arī just) Ļoti nostrādāties, nopūlēties.
- Dabūt just (arī trūkties), arī dabūt sutu Ļoti nostrādāties, nopūlēties.
- Nostrādāties kā lūkam Ļoti nostrādāties.
- Nostrādāties kā lūkam Ļoti nostrādāties.
- atsprāgt Ļoti strauji atlēkt, atvirzīties nost (sānis, atpakaļ) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem..
- nostiprināt Ļoti uzlabot, nostabilizēt (veselību).
- prakse Mācību forma, kurā skolu audzēkņi un augstskolu studenti pedagogu vadībā pielieto un nostiprina iegūtās teorētiskās zināšanas, iegūst iemaņas un prasmi darbā, piemēram, uzņēmumos, iestādēs.
- sports Mācību, treniņu, sacensību un pašdarbības organizēšanas sistēma, kuras mērķis ir veselības nostiprināšana, vispusīga cilvēku fiziskā attīstība, augstu rezultātu sasniegšana sacensībās. Attiecīgo darbību, tehnisko līdzekļu specifisks kopums šādā sistēmā.
- Pūst citā stabulē Mainīt savu nostāju, savus uzskatus, runāt, rīkoties, izturēties citādi nekā iepriekš.
- Pūst citā stabulē Mainīt savu nostāju, savus uzskatus, runāt, rīkoties, izturēties citādi nekā iepriekš.
- krustkrāvums Malkas grēdas galu nostiprinājums, malkas pagales grēdu galos novietojot horizontālās kārtās krusteniski viena virs otras.
- ierievis Mašīnelements, ko lieto detaļas nostiprināšanai uz vārpstas tā, lai detaļa nevarētu pagriezties ap vārpstu
- sajūgs Mašīnu elements vārpstu vai uz tām nostiprinātu detaļu savienošanai.
- nomaukt Maucot novirzīt, novilkt nost (ko tādu, kas apņem, aptver).
- saite Mazelastīgs saistaudu veidojums, kas savieno kaulus vai nostiprina kaulu savienojumus (parasti locītavās).
- nomazgāt Mazgājot atdalīt nost.
- terapija Medicīnas nozare, kas pētī iekšķīgās slimības, to rašanos, norisi, diagnostiku, profilaksi, ārstēšanu.
- ortopēdija Medicīnas nozare, kas pētī kustību un balsta aparāta deformāciju un bojājumu izcelsmi, diagnostiku, ārstēšanu un profilaksi.
- radioloģija Medicīnas nozare, kas pētī radioaktīvā starojuma un jonizējošā starojuma izmantošanu slimību diagnostikā, ārstēšanā.
- reimatoloģija Medicīnas nozare, kas pētī reimatisko slimību rašanos, diagnostiku, ārstēšanu un profilaksi.
- reimokardioloģija Medicīnas nozare, kas pētī reimatisku sirds un asinsvadu bojājumu izcelšanos, diagnostiku, ārstēšanu un profilaksi.
- rentgenoloģija Medicīnas nozare, kas pētī rentgenstarojuma izmantošanu slimību diagnostikā un ārstēšanā.
- uroloģija Medicīnas nozare, kas pēti urīnizvadorgānu un vīriešu dzimumorgānu uzbūvi, funkcijas, slimības, kā arī šo slimību diagnostiku, ārstēšanu, profilaksi.
- atmeimurot Meimurojot atvirzīties nost (sānis, atpakaļ). _imperf._ Meimurot nost (sānis, atpakaļ).
- atmērcēt Mērcējot, mitrinot dabūt nost (ko pielipušu).
- miekšķēt Mērcēt, lai atdalītu nost.
- vidusceļš Mērena nostāja, izturēšanās, rīcība bez galējībām, riska.
- manīties Mērķtiecīgi virzīties (ejot, skrienot) - par cilvēkiem. Veikli virzīties prom, nost (no kā), veikli virzīties (kur).
- veiduļplate Metāla pamatne, uz kā nostiprina veidkasti, veiduļus, ielietņu sistēmas elementus.
- tālers Metāla plāksne ātrspiedēs un vārstspiedēs, uz kuras nostiprina iespiedformu.
- zonde Metāla vai elastīga materiāla instruments, ko ievada ķermeņa dabiskos vai patoloģiskos kanālos un dobumos diagnostiskā vai ārstnieciskā nolūkā.
- Praktiskie darbi Metode vai mācību darba veids zināšanu, prasmju un iemaņu nostiprināšanai, ražošanas darba iemaņu apguvei.
- Praktiskie darbi Metode vai mācību darba veids zināšanu, prasmju un iemaņu nostiprināšanai, ražošanas darba iemaņu apguvei.
- atmēzt Mēžot atdabūt nost (sānis). _imperf._ Mēzt nost (sānis).
- nomēzt Mēžot novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.).
- atmīdīt Mīdot, arī mīdoties atdabūt nost (sānis).
- atmiekšķēt Miekšķējot, mērcējot atdalīt nost.
- pamatstāja Militāra, arī sportiska stāja, kurā ķermenis ir taisns, kājas kopā, rokas nostieptas gar sāniem.
- sargmainis Militārpersona (sardzes sastāvā), kas posteņos nostāda un maina sargus.
- atmīņāt Mīņājot, arī mīņājoties atvirzīt nost (no kā).
- atmirkt Mirkstot atdalīties, atlobīties nost.
- nonākt Nākot novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.).
- padauzīt Neilgu laiku, mazliet dauzīt (ko) nost (no priekšmeta), ārā (no tā).
- lasīties Nekavējoties, nevilcinoties attālināties, iet, braukt (projām, no kurienes ārā, no kā nost u. tml.).
- vākties Nekavējoties, nevilcinoties attālināties, iet, braukt (prom, no kurienes ārā, no kā nost u. tml.).
- zemesgrāmata Nekustamā īpašuma tiesību nostiprināšanas dokuments.
- kontaktligzda Nekustīgi nostiprināta ierīce, kurā ievieto kontaktdakšu.
- slīdēt Nenoturoties, nespējot noturēties, arī netiekot noturētam kādā stāvoklī, virzīties pa (kā, parasti stāva, slīpa) virsmu lejup, arī nost (no tā).
- emalja Neorganisks stiklveida pārklājums, ko metāliem uzkausē vai nostiprina, uzkarsējot līdz saķepšanai. Materiāls, ko lieto pārklājumu iegūšanai.
- krist Nepiegult, neturēties stingri klāt un slīdēt nost, atdalīties.
- nokrist Nepiegult, neturēties stingri klāt, virsū un noslīdēt nost virzienā uz leju.
- nonest Nesot novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.).
- Tikko turēties uz kājām (arī kājās) Nespēt nostāvēt kājās.
- Krist (arī gāzties) (vai) zemē (arī no kājām, nost) Nespēt nostāvēt kājās.
- Gāzties (arī krist) no kājām zemē (arī nost) Nespēt nostāvēt kājās. Būt ļoti nogurušam.
- Krist (arī gāzties) (vai) no kājām (zemē, arī nost) sar., arī tikko turēties uz kājām (arī kājās) Nespēt nostāvēt kājās. Būt ļoti nogurušam.
- Krist (arī gāzties) (vai) no kājām (zemē, arī nost) Nespēt nostāvēt kājās. Būt ļoti nogurušam.
- notriekt Neviļus, negribēti ar triecienu novirzīt (nost no kurienes), pieļaujot, ka nokrīt zemē (kur, uz kā u. tml.).
- pārcilvēks Nīčismā - stipras gribas cilvēks, kas radīts, lai pavēlētu. Individuālists, kas nostāda sevi augstāk par sabiedrību un tās tiesiskajām un morāles normām.
- nomukt Nobēgt nost.
- noripot Nobraukt nost (no kurienes, kur u. tml.) - par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
- noķeksēt Nodabūt, novilkt lejā, nost, parasti ar ķeksi vai tam līdzīgu priekšmetu.
- iekrampēties Nodrošināties (kādā telpā), nostiprinot ar krampi (parasti aizvērtas durvis). Aizkrampēties.
- aizkrampēties Nodrošināties, nostiprinot ar krampi (parasti aizvērtas durvis).
- nokasīt Nogrābt (ar grābekli) nost (no kurienes, kur u. tml.).
- nokājot Noiet, arī nostaigāt (visu attālumu, ceļa gabalu).
- nokājot Noiet, arī nostaigāt (visu laikposmu).
- nopēdot Noiet, nostaigāt (visu attālumu, ceļa gabalu).
- novākt Nojaukt, izjaukt un noņemt, novirzīt nost.
- apšūt Noklāt (ar dēļiem vai kādu citu materiālu) un nostiprināt.
- izšūt Noklāt ar dēļiem vai kādu citu materiālu un nostiprināt (parasti sienas, griestus).
- atlīt Nolīt nost, izlīt (par daļu no kā).
- novērt Noņemt nost (ko uzvērtu).
- nosegties Noņemt sev nost (ko uzsegtu).
- nokabināt Noņemt, atdalīt nost (ko uzkabinātu, piekabinātu).
- novākt Noņemt, novirzīt nost (no kurienes, parasti traucējošu, priekšmetu). Noņemt, novirzīt nost (no kurienes, parasti traucējošu, priekšmetu) un novietot (to kur).
- kontr- Norāda uz pretdarbību, pretnostatījumu, pretstatu salikteņa otrajā daļā nosauktajam.
- pret Norāda uz to, kam aktīvi darbojas pretī, nostata ko pretī.
- no Norāda uz to, kur sākas virzība, kustība lejā, ārā, prom, nost.
- uz- Norāda, ka (kas) liek piestiprināts, nostiprināts virsū (uz kā, kam), arī ka (kas) tiek izveidots virsū (uz kā, kam).
- kontr- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar pretdarbību, pretnostatījumu, pretstatu.
- projām Norāda, ka skatiens ir vērsts kur tālāk, nost (no kā).
- nosieties Nosiet sev nost (ko).
- nomesties Noskriet, ātri noiet, nonākt lejā, nost, gar (ko).
- nobrukt Noslīdēt (par ko pietiekami nenostiprinātu, piemēram, par apģērba gabalu).
- nomukt Noslīdēt nost (par ko uzmauktu).
- nonākt Noslīdēt, tikt novilktam nost.
- nokraistīt Nosmalstīt krējumu (nostādinātam pienam). Nosmalstīt krējumu (traukam ar nostādinātu pienu), nokrejot.
- konsolidācija Nostabilizēšana, nostiprināšana (parasti parādībām sabiedrībā). Apvienošanās, saliedēšanās.
- konsolidēt Nostabilizēt, nostiprināt (parasti parādības sabiedrībā). Apvienot, saliedēt.
- Nostāties uz (savām) kājām Nostiprināties, nostabilizēties.
- Nostāties uz (savām) kājām Nostiprināties, nostabilizēties.
- nodzīt Nostumt lejā, nost, gar (ko).
- atdalīties Nošķirties (no kā), zaudēt saistību (ar ko), atvirzīties nost. _imperf._ Dalīties nost.
- stāja Noteikts izturēšanās veids (attieksmē pret ko). Arī nostāja.
- attieksme Noteikts uzskats (par ko), vērtējums, arī atbilstoša nostāja.
- novīstīt Notīstīt nost un noņemt (ko apvīstītu).
- notuntuļot Notīt nost (ko vairākām kārtām, arī nekārtīgi aptītu).
- nolasīt Novākt, raujot, plūcot, griežot u. tml. nost, parasti pa vienam (piemēram, ogas, sēnes).
- pārsiet Novietot un sienot nostiprināt pāri (kam), pār (ko).
- uzstādīt Novietot, arī pārvietot un nostiprināt (parasti ko apjomīgu, piemēram, pieminekli) paredzētajā atrašanās vietā. Arī novietot noteiktā stāvoklī (kur, uz kā).
- atlikt Novietot, nolikt nost (sānis, pie malas u. tml.).
- uzlikt Novietot, nostiprināt (ko, piemēram, mehānisma daļu) noteiktā stāvokli virsū (uz kā, kam, arī kur). Piestiprināt (ko) virsū (uz kā, kam, arī kur).
- uzstādīt Novietot, nostiprināt, ieregulēt, sagatavojot darbībai (ierīci, iekārtu, aparatūru u. tml.).
- iegrozīties Novietoties (kur), parasti nostāties, apsēsties tā, ka izveidojas vēlamie apstākļi.
- noņemt Novirzīt (nost no kurienes sava ķermeņa daļu).
- nocelt Novirzīt (nost, parasti no sēkļa, ūdens transportlīdzekli).
- nodabūt Novirzīt, parasti ar pūlēm, grūtībām (nost no kurienes, kur u. tml.).
- nobirt Novirzīties nost (no kā) un nokrist (par sīku daļiņu kopumu).
- atņemt Ņemot atvirzīt nost.
- noņemt Ņemot novirzīt (nost no kurienes ko uzliktu, pieliktu u. tml.).
- lasīt Ņemt (nost no kā), parasti pa vienam.
- kabināt Ņemt nost (piemēram, ko pakarinātu).
- Vākt (nost) galdu Ņemt nost no galda galda piederumus, ēdienus, dzērienus.
- lobīt Ņemt nost, plēst (augļa, kodola apvalku).
- lobīt Ņemt nost, plēst (kā virskārtu, apvalku).
- raisīt Ņemt nost, vilkt nost (parasti aizdarītu apģērba gabalu).
- tīt Ņemt, virzīt (ko) laukā (no kā tāda, kas, parasti visapkārt, cieši, klāj, sedz). Ņemt, virzīt (no kā) nost (ko tādu, kas, parasti visapkārt, cieši, klāj, sedz).
- rotators Operatīvās poligrāfijas aparāts tekstu, rasējumu, zīmējumu u. tml. pavairošanai ar trafaretu (parasti uz vaska papīra), kas nostiprināts uz rotējoša cilindra.
- laparoskops Optisks aparāts, ar kuru izdara vēdera dobuma un tā orgānu diagnostisku apskati caur vēdera sienu.
- Patoloģiskais materiāls Orgānu daļas, audi, ko ņem no organisma laboratoriskai izmeklēšanai un slimības diagnosticēšanai.
- lupināt Pa daļām ņemot, raujot nost čaulu, mizu u. tml., tīrīt, lobīt (ko).
- lupināt Pa daļām ņemt, raut nost (čaulu, mizu u. tml., piemēram, auglim, dārzenim).
- pjedestāls Paaugstinājums (ar dažāda augstuma pakāpieniem), uz kura nostājas apbalvojamie, godināmie sporta sacensību uzvarētāji.
- nogriezt Pagriezt (nost, kādā virziena, parasti galvu).
- nogriezties Pagriezties nost, sānis, aizgriezties.
- tīt Pakāpeniski virzīt nost, laukā (ko no kāda satīta kopuma).
- noraut Pakļaujot berzei, atdalīt nost, arī sabojāt.
- apdedzināt Pakļaut augstas temperatūras iedarbībai tehnoloģiskā procesā, lai veidotu, nostiprinātu priekšmeta vai materiāla struktūru, īpašības.
- atkratīt Pakratot atvirzīt nost (no kā).
- novirzīt Panākt (ar runu, žestiem u. tml.), ka (kas) virzās un pabeidz virzīties nost (no kurienes, kur u. tml.).
- apklusināt Panākt (ar savu rīcību, nostāju), ka tālāk neizplatās (runas, valodas).
- nobirdināt Panākt, būt par cēloni, ka (sīku daļiņu kopums) novirzās nost (no kā) un nokrīt.
- novirzīt Panākt, būt par cēloni, ka (skaņa, gaisma) izplatās noteiktā virzienā nost (no kurienes, kur u. tml.).
- atdzīt Panākt, ka (cilvēks) atvirzās nost pret paša gribu.
- sasliet Panākt, ka (dzīvnieks) nostājas uz pakaļkājām.
- nolikt Panākt, ka (kāds) nostājas, novietojas (kur).
- noslidināt Panākt, ka (kas) noslīd nost.
- nogriezt Panākt, ka (parasti transportlīdzeklis, zirgs) pagriežas un novirzās (nost no kurienes, kur u. tml.).
- sastādīt Panākt, ka (vairāki, daudzi) nostājas (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur). Panākt, ka vairāki, daudzi nostājoties izveido (kādu kopumu, veidojumu).
- atpeldināt Panākt, ka atpeld nost (sānis, atpakaļ).
- atdabūt Panākt, ka atvirzās nost (sānis, atpakaļ). _imperf._ Dabūt nost (sānis, atpakaļ).
- atgriezt Panākt, ka atvirzās, pagriežas nost (no kā).
- nodabūt Panākt, parasti ar pūlēm, grūtībām, ka (kāds) novirzās (nost no kurienes, kur u. tml.).
- atņemt Paņemot no kāda, iegūt (parasti ar varu, spēku, draudiem). _imperf._ Ņemt nost.
- padziļināt Paplašināt, nostiprināt, pilnveidot (parādības sabiedrībā, cilvēku attiecības).
- aplombs Pārāk droša, pašapzinīga izturēšanās, nostāja.
- pārstrādināt Pārāk nostrādināt, nodarbināt.
- pārstiept Pārāk stingri nostiept (piemēram, mūzikas instrumenta stīgas).
- kaut Parasti savienojumā «kaut nost»: nomākt, padarīt nevarīgu, nespējīgu darboties. Būt par cēloni tam, ka kļūst nomākts, nevarīgs, nespējīgs darboties.
- rāmītis Parasti savienojumā «rokdarbu rāmītis»: ierīce, uz kuras nostiprina nostieptu audumu izšūšanai.
- beigties Parasti savienojumā ar «nost»: ļoti mocīties, būt tuvu nāvei, iet bojā (par dzīvnieku).
- nobraukt Pārbraucot (pāri ķermeņa daļai), atdalīt nost (to).
- pārsiet Pārklāt (ar kādu materiālu) un sienot nostiprināt (to).
- pārvilkt Pārklāt (piemēram, ar audumu, ādu), cieši piestiprinot, nostiprinot (to).
- bruģēt Pārklāt, nostiprināt (ceļu, ielu, laukumu), parasti ar akmeņiem.
- ezis Pārnesams pretkājnieku šķērslis - trīs savstarpēji perpendikulāri koki, uz kuriem nostiprinātas dzeloņstieples.
- nolikt Pārstāt turēt (ko) rokās (pārtraucot vai izbeidzot kādu darbību) un liekot novietot (to nost, sānis u. tml.).
- notrūkt Pārtrūkstot saistījumam, atdalīties nost.
- notrūkt Pārtrūkt, arī pārtrūkstot atdalīties nost.
- izlauzties Pārvarot pretestību, iegūt stabilu stāvokli, nostiprināties, uzvarēt (piemēram, par idejām).
- nogriezties Pārvietojoties mainīt kustības virzienu un novirzīties (nost no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
- nomanīties Paslepus (parasti nogaidot izdevīgu brīdi) virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
- atmanīties Paslepus (parasti, nogaidot izdevīgu brīdi) atiet, arī atskriet nost (sānis, atpakaļ).
- nošmaukt Paslepus noiet, nonākt, noskriet, arī nobēgt lejā, nost, gar (ko).
- nolavīties Paslepus virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
- pabrukt Paslīdēt lejup (par ko pietiekami nenostiprinātu, piemēram, par apģērba gabalu).
- Stundu pasniedzējs Pasniedzējs, kas neietilpst mācību iestādes štatā un kam maksā pēc nostrādātā laika.
- iestāties Paužot noteiktu viedokli, nostāju, aizstāvēt (ko), cīnīties (par ko).
- nostādinājums Paveikta darbība, rezultāts --> nostādināt (1).
- nostādinājums Paveikta darbība, rezultāts --> nostādināt (2).
- nostādne Paveikta darbība, rezultāts --> nostādīt (5).
- nostādījums Paveikta darbība, rezultāts --> nostādīt [1] (2).
- nostādījums Paveikta darbība, rezultāts --> nostādīt [1] (4).
- nostiepums Paveikta darbība, rezultāts --> nostiept (1).
- nostiprinājums Paveikta darbība, rezultāts --> nostiprināt (1). Veidojums (kā) nostiprināšanai.
- nostiprinājums Paveikta darbība, rezultāts --> nostiprināt (3).
- nostrādājums Paveikta darbība, rezultāts --> nostrādāt (3). Izveidojums, apdare.
- nostrādājums Paveikta darbība, rezultāts --> nostrādāt (5).
- tubings Pazemes būvju saliekamo konstrukciju nostiprinājuma metāla lokveida elements.
- atpeldēt Peldot atvirzīties nost (sānis, atpakaļ) - par dzīvām būtnēm.
- nopeldēt Peldot novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.). Peldot atvirzīties nost, attālināties (no kā).
- Gaisa vads Pie stabiem nostiprināts elektriskais vads.
- ielaist Pieļaut, ka (kādam) nostiprinās nevēlamas īpašības. Izlaist. Pieļaut, ka nostiprinās (nevēlamas īpašības).
- ielaisties Pieļaut, ka nostiprinās nevēlamas īpašības.
- atsiet Piesienot (ko), nostiprināt.
- nosiet Piesienot, pārsienot (parasti cieši, stingri), nostiprināt.
- nopilināt Pilinot atdalīt nost (daļu).
- noķīlēt Pilnīgi nostiprināt, saspriegt ar ķīli.
- nopilēt Pilot atdalīties nost (par daļu).
- skava Plakana, parasti leņķveidīgi vai lokveidīgi saliekta, detaļa, arī stienis ar nostiprinātiem galiem, piemēram, cauruļu nostiprināšanai, koka siju, pāļu u. tml. sastiprināšanai.
- membrāna Plāna noteiktas formas plāksne, nostiepta, nostiprināta plēve (iekārtās, ierīcēs u. tml.).
- atplēst Plēst nost. Atraut.
- lobīt Plēst, dalīt nost (ādas virskārtu).
- noplēst Plēšot atdalīt nost. Plēšot atdalīt (daļu no kā), lai iegūtu (ko).
- atplīst Plīstot atdalīties (pilnīgi vai daļēji). _imperf._ Plīst nost.
- noplucināt Plucinot, raujot atdalīt nost.
- noplūkt Plūcot atdalīt nost.
- atpludināt Pludinot atvirzīt nost (sānis, atpakaļ).
- nopluinīt Pluinot atdalīt nost.
- noplūkāt Plūkājot atdalīt nost.
- noplūst Plūstot atdalīties nost.
- noplūst Plūstot novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.).
- uzpogāt Pogājot nostiprināt virsū (uz kā, kam).
- antitēze Pretēju vai kontrastējošu jēdzienu vai tēlu pretnostatījums kā stilistisks paņēmiens.
- pretnostādījums Pretnostatījums.
- ķīlis Priekšmets plāksnes veidā (parasti ar sašaurinātu galu) (kā) nostiprināšanai, saspriegšanai.
- aizbīdnis Priekšmets, ar ko nostiprina (aizvērtas durvis, vārtus, vāku u. tml.). Bulta, aizšaujamais.
- balsts Priekšmets, veidojums, ar ko nostiprina vai notur kādā stāvoklī, regulē stāvokli.
- nopukšķināt Pukšķinot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
- nopurināt Purinot (ko), atdalīt (no tā) nost tā, ka nokrīt, nobirst zemē. Purinot (ko), atdalīt (no tā) nost tā, ka nokrīt (kur, uz kā u. tml.).
- nopurināt Purinot (ko), atdalīt nost (no tā).
- nopurināt Purinot (ko), novirzīt (no tā) nost tā, ka nokrīt, nobirst zemē. Purinot (ko) novirzīt (no tā) nost tā, ka nokrīt, nobirst (kur, uz kā u. tml.).
- nopurināt Purinot (ko), novirzīt nost (no tā).
- atpurināt Purinot dabūt nost vai atvirzīt tālāk.
- birdināt Purinot vai kratot traukt nost (piemēram, sniegu, rasu).
- nopūst Pūšot atdalīt nost (parasti par veļu).
- atpūst Pūšot atvirzīt nost (sānis, atpakaļ). _imperf._ Pūst nost (sānis, atpakaļ).
- nopūst Pūšot novirzīt (nost no kurienes) un ļaut, lai nokrīt, nobirst zemē. Pūšot novirzīt (nost no kurienes) tā, ka nokrīt, nobirst (kur, uz kā u. tml.).
- nopūst Pūšot novirzīt nost (no kā) - parasti par vēju.
- atdzīt Pūšot, plūstot atvirzīt (ko) nost (sānis, atpakaļ) - par vēju, ūdeni u. tml.
- ieviest Radīt un nostiprināt.
- atrakņāt Rakņājot, rakņājoties atvirzīt nost (sānis).
- prievīte Rakstaina (austa vai pīta) samērā šaura lente (kā) apdarei, rotāšanai, nostiprināšanai.
- norāpties Rāpjoties, arī rāpus virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
- atrāpot Rāpojot atvirzīties nost (sānis, atpakaļ). _imperf._ Rāpot nost (sānis, atpakaļ).
- norāpot Rāpojot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
- atrāpties Rāpus, arī rāpjoties atvirzīties nost (sānis, atpakaļ). _imperf._ Rāpties nost (sānis, atpakaļ).
- ieviesties Rasties un nostiprināties.
- noraut Raujot atdalīt nost (ko visu vai tā daļu).
- atraut Raujot atdalīt, atplēst (pilnīgi vai daļēji). _imperf._ Raut nost.
- plucināt Raujot, ar rāvieniem dalīt nost (parasti ko sīku) no kā. Raujot, ar rāvieniem atbrīvot (ko) no (parasti) kā sīka. Arī plūkt (1).
- plūkt Raujot, ar rāvieniem dalīt nost (spalvas) nogalinātam putnam. Raujot, ar rāvieniem atbrīvot no spalvām (nogalinātu putnu).
- plūkt Raujot, ar rāvienu dalīt (ko, parasti augu daļas) nost (no kā). Šādā veidā dalot nost, vākt (ko).
- noraut Raujot, ar rāvienu panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) novirzās (nost no kurienes, kur u. tml.). Raujot, ar rāvienu panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) atvirzās nost, attālinās (no kā).
- šķīt Raujot, ar rāvienu, arī laužot dalīt (ko, parasti augu daļas) nost (no kā). Šādā veidā dalot nost, vākt (ko). Arī plūkt (1).
- atraust Raušot (ko nost), atsegt.
- atraust Raušot atvirzīt nost (sānis). _imperf._ Raust nost (sānis).
- noraust Raušot ko nost, notīrīt (kā) virsmu.
- noraust Raušot novirzīt nost (no kurienes, kur u. tml.).
- atrausties Raušoties atvirzīties nost (sānis, atpakaļ).
- nostabilizēties Refl. --> nostabilizēt. Tikt nostabilizētam.
- nostiepties Refl. --> nostiept (1). Tikt nostieptam.
- nostiprināties Refl. --> nostiprināt (1). Tikt nostiprinātam.
- nostiprināties Refl. --> nostiprināt (2). Tikt nostiprinātam.
- mērķēt Regulēt, nostādīt šaujamieroci tā, lai šāviena trajektorija ietu caur kādu punktu mērķī. Regulējot, nostādot šaujamieroci šādā veidā, censties panākt, lai lode, šāviņš trāpītu kādā mērķa punktā.
- tēmēt Regulēt, nostādīt šaujamieroci tā, lai šāviena trajektorija ietu caur kādu punktu mērķī. Regulējot, nostādot šaujamieroci šādā veidā, censties panākt, lai lode, šāviņš trāpītu kādā mērķa punktā. Mērķēt (1).
- leģenda Reliģiska satura nostāsts (piemēram, svētā dzīves apraksts).
- tomogrāfija Rentgendiagnostikas metode, ar kuru iegūst izmeklējamā objekta atsevišķu slāņu attēlu.
- norībināt Rībinot virzīt un pabeigt virzīt lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
- norībināt Rībinot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
- norībēt Rībot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
- aizsardzība Rīcība, ar kuru pasargā (kādu), aizstāv (kādu pret ko). Arī šāda nostāja.
- atrīdīt Rīdot suni, atdzīt (kādu) nost (sānis, atpakaļ).
- Pūst vienā stabulē Rīkoties kopīgi, vienoti, būt kopīgai nostājai.
- Pūst vienā stabulē Rīkoties kopīgi, vienoti, būt kopīgai nostājai.
- Pūst vienā stabulē Rīkoties kopīgi, vienoti, būt kopīgai nostājai.
- stīpa Riņķveida, lokveida, arī slokšņveida priekšmets, ko izmanto, piemēram, (kā) nostiprināšanai, piestiprināšanai, arī rotāšanai.
- atripināt Ripinot atvirzīt nost (sānis, atpakaļ).
- noripināt Ripinot panākt vai pieļaut, ka (kas) virzās un pārstāj virzīties lejā, nost, gar (ko).
- noripināties Ripinoties virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
- atripot Ripojot atvirzīties nost (sānis, atpakaļ).
- noripot Ripojot novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.).
- atritināt Ritinot atvirzīt nost (sānis, atpakaļ).
- noritināt Ritinot virzīt un pabeigt virzīt lejā, nost.
- atritēt Ritot atvirzīties nost (sānis, atpakaļ).
- norīvēt Rīvējot atdalīt nost.
- stops Rokas ierocis šaušanai ar bultām - uz laides nostiprināts loks.
- atrakt Rokot atvirzīt nost (sānis).
- norakt Rokot ko nost, padarīt līdzenu.
- norakt Rokot novirzīt (nost no kurienes). Rokot atdalīt nost.
- sprādze Rotas lieta, ko apliek ap ķermeņa daļu un parasti nostiprina ar īpašu detaļu.
- karuselis Rotējoša vizināšanās iekārta (izpriecu vietās), parasti ar iekārtiem vai uz platformas nostiprinātiem sēdekļiem.
- norūcināt Rūcinot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
- norūkt Rūcot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko) - piemēram, par transportlīdzekļiem.
- atrušināt Rušinot ko nost, atsegt (ko apbērtu, apmestu, pārklātu).
- norušināt Rušinot novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.).
- Fiziskā kultūra Sabiedrības kultūras sastāvdaļa, kas aptver cilvēku fiziskās audzināšanas sistēmu, sporta pasākumu un sasniegumu kopumu. Cilvēka veselības nostiprināšana un vispusīga fizisko spēju attīstīšana ar fiziskiem vingrinājumiem.
- Fiziskā kultūra Sabiedrības kultūras sastāvdaļa, kas aptver cilvēku fiziskās audzināšanas sistēmu, sporta pasākumu un sasniegumu kopumu. Cilvēka veselības nostiprināšana un vispusīga fizisko spēju attīstīšana ar fiziskiem vingrinājumiem.
- atdegt Sadegt līdz kādai vietai un atdalīties nost.
- tomēr Saista patstāvīgu teikumu ar iepriekšējo kontekstu, norādot uz šī teikuma pretnostatījuma sintaktisko attieksmi pret kontekstu.
- tomēr Saista salikta sakārtojuma teikuma komponentus pretnostatījuma sintaktiskajā attieksmē, vienlaikus norādot uz neatbilsmes jēdzienisko attieksmi ar pieļāvuma niansi.
- jo Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz salīdzinājuma attieksmi starp tiem, kā arī uz pretnostatījuma jēdzienisko attieksmi starp tiem.
- vīt Saistīt, nostiprināt, parasti, griežot vienu ap otru, citu ap citu (piemēram, par ziediem ar kātu). Šādā veidā darināt (parasti vainagus, vītnes).
- agnostisks Saistīts ar agnosticismu, tam raksturīgs.
- diagnostisks Saistīts ar diagnostiku (1).
- diagnostisks Saistīts ar diagnostiku (2).
- nostalģisks Saistīts ar nostalģiju, tai raksturīgs.
- prognostisks Saistīts ar prognostiku, tai raksturīgs.
- psihodiagnostisks Saistīts ar psihodiagnostiku, tai raksturīgs.
- atsaite Saite, kuru izlieto, lai ko piestiprinātu, nostiprinātu (piemēram, koku, zaru).
- platforma Samērā bieza, izturīga (parasti nostiprināta un paaugstināta) konstrukcija ar platņveida virsmu (kā) balstīšanai, pārvietošanai u. tml.
- lente Samērā šaura sloksne (parasti no auduma) kā apdarei, rotāšanai, nostiprināšanai.
- nomaļus Samērā tālu nost (no kā).
- nopūt Sapūstot atdalīties nost.
- gailis Sastāvdaļa (šautenes) aizslēga belzeņa nostādīšanai kaujas vai drošības zobā.
- notrūdēt Satrūdot atdalīties nost.
- notrunēt Satrunot atdalīties nost.
- notrupēt Satrupot atdalīties nost.
- notrusēt Satrusot atdalīties nost, arī iegūt bojājumu.
- atsaukt Saucot panākt, ka atvirzās nost (no kā).
- nosaukt Saucot, ar saucienu panākt, ka (kāds) virzās un pabeidz virzīties lejā, nost.
- novākt Savācot noņemt, novirzīt nost (no kurienes).
- nostāstīt Savienojumā «nevarēt nostāstīt»: nevarēt beigt stāstīt.
- mest Savienojumā ar «laukā», «ārā», «prom», «nost»: strauji, parasti ar atvēzienu, virzīt prom (ārā, nost). Būt par cēloni tam, ka strauji virzās prom (ārā, nost).
- sviest Savienojumā ar «laukā», «ārā», «prom», «nost»: strauji, parasti ar atvēzienu, virzīt prom (ārā, nost). Būt par cēloni tam, ka strauji virzās prom (ārā, nost). Mest (3).
- griezt Savienojumā ar «nost», «ārā», «laukā»: stingri savijot (slapjas drēbes, veļu), izspiest (ūdeni).
- griezt Savienojumā ar «nost», «klāt» u. tml.: nodalīt, atmērīt (parasti zemi).
- raisīt Savienojumā ar «nost»: sienot vaļā, ņemt nost (no kurienes).
- mest Savienojumā ar «nost»: strauji ģērbt nost.
- sviest Savienojumā ar «nost»: strauji ģērbt nost.
- no- Savienojumā ar verbu norāda uz darbības virzību nost (no kurienes).
- no- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbības rezultātā kas atdalās vai tiek atdalīts nost.
- at- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbības rezultātā kas tiek attālināts, atšķirts (atvirzīts nost, sānis vai atdarīts vaļā).
- naglot Segt, klāt (ko) ciet, nostiprinot (ko virs tā) ar naglām.
- mīts Sena teika, nostāsts par dieviem, gariem, varoņiem, pasaules izcelšanos, dabas parādībām, aizvēsturiskiem notikumiem.
- sasiet Sienot (ar ko), nostiprināt (piemēram, kādu kopumu).
- pārsiet Sienot iestiprināt, nostiprināt vēlreiz, no jauna.
- iesiet Sienot novietot un nostiprināt (starp ko).
- uzsiet Sienot novietot, arī nostiprināt (ap ķermeņa daļu, uz ķermeņa daļas).
- uzsiet Sienot novietot, arī nostiprināt virsū (uz kāda priekšmeta).
- uzsiet Sienot sasaistīt, nostiprināt (ko) tā, ka (tas), pacelts stāvus, uz augšu u. tml., sniedzas augstāk par savu parasto vai iepriekšējo stāvokli.
- nosijāt Sijājot atdalīt nost. Atsijāt.
- skaldīt Sitot (ar asu priekšmetu), dalīt, drupināt nost.
- dauzīt Sitot ar kādu rīku pa priekšmetu, atdalīt, dabūt (ko) nost.
- uzsist Sitot, ar sitieniem nostiprināt (ko) virsū (uz kā, kam).
- nosist Sitot, ar sitienu atdalīt nost.
- cirst Sitot, triecot (ar asu priekšmetu), dalīt nost (visu vai kā daļu).
- cirst Sitot, triecot (ar cirvi), dalīt nost (koku vai tā daļu), lai iegūtu kokmateriālu, malku.
- cirst Sitot, triecot (ar cirvi), dalīt nost (visu vai kā daļu).
- atskaitīt Skaitot atdalīt, atņemt nost. Atrēķināt.
- noskaldīt Skaldot atdalīt nost.
- noskalot Skalojot atdalīt nost, notīrīt. Skalojot novirzīt nost.
- atskalot Skalojoties atvirzīt nost (sānis, atpakaļ) - par viļņiem, straumi.
- noskrāpēt Skrāpējot atdalīt nost, notīrīt.
- noskribināt Skribinot atdalīt nost.
- atskriet Skrienot atvirzīties nost (sānis, atpakaļ). _imperf._ Skriet nost (sānis, atpakaļ).
- noskriet Skrienot novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.).
- noskrubināt Skrubinot atdalīt nost.
- noskūt Skujot atdalīt nost (apmatojumu, parasti bārdu).
- noskurināt Skurinot (ko), novirzīt ko nost (no tā).
- noskurināt Skurinot novirzīt nost (no kā).
- gainīt Slaucīt, raust nost (piemēram, sviedrus, asaras).
- atslaucīt Slaukot atvirzīt nost (sānis). _imperf._ Slaucīt nost (sānis).
- noslaucīt Slaukot nosusināt (piemēram, asaras, sviedrus). Slaukot notīrīt nost (no kā).
- noslaucīt Slaukot novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.).
- tumblers Slēdzis (aparātam, ierīcei u. tml.) - parasti divos vai vairākos stāvokļos nostādāma svira.
- noslēpot Slēpojot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
- brukt Slīdēt lejup (par pietiekami nenostiprinātiem apģērba gabaliem).
- mukt Slīdēt nost (par ko uzmauktu).
- noslidināt Slidinot virzīt un pabeigt virzīt lejā, nost, gar (ko).
- noslīdināt Slidinot virzīt un pabeigt virzīt lejā, nost, gar (ko).
- noslidināties Slidinoties virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
- noslidot Slidojot virzīties un pabeigt virzīties nost, gar (ko).
- atslīdēt Slīdot atvirzīties nost (sānis, atpakaļ). _imperf._ Slīdēt nost (sānis, atpakaļ).
- noslīdēt Slīdot novirzīties (nost no kā) tā, ka nokrīt lejā, zemē.
- noslīdēt Slīdot novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.).
- serumdiagnostika Slimību diagnosticēšana, ar seroloģiskām reakcijām konstatējot specifiskas antivielas organisma šķidrumos.
- krejot Smalstīt krējumu (nostādinātam pienam no virsas).
- nosmalstīt Smalstot atdalīt nost (parasti virsējo kārtu).
- nosoļot Soļojot novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.).
- nospaidīt Spaidot (ko), atdalīt nost (no tā šķidrumu).
- atspārdīt Spārdot atvirzīt nost (sānis, atpakaļ). _imperf._ Spārdīt nost (sānis, atpakaļ).
- nospārdīt Spārdot, spārdoties novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.).
- nospiest Spiežot (ko), atdalīt nost (no tā šķidrumu).
- vītne Spirālveida rieva detaļas cilindriskā (retāk koniskā) virsmā, kas paredzēta, piemēram, detaļas nostiprināšanai, slodzes pārnešanai, savienojuma blīvēšanai.
- Galda teniss Sporta spēle ar bumbiņu uz speciāla galda, kam pāri nostiepts tīkls.
- Galda teniss Sporta spēle ar bumbiņu uz speciāla galda, kam pāri nostiepts tīkls.
- teniss Sporta spēle ar bumbiņu, ko pretinieki ar raketēm sit pāri spēles laukuma vidū nostieptam tīklam.
- uzsprādzēt Sprādzējot nostiprināt (ko) virsū (uz kā, kam, arī kur).
- noraut Spraigi nostrādāt (visu laikposmu).
- spraudīt Spraust vairākus, daudzus priekšmetus, lai (ko) nostiprinātu, sastiprinātu.
- saspraust Spraužot (parasti matus), nostiprināt (tos kādā kopumā, sakārtojumā).
- uzspraust Spraužot nostiprināt virsū (uz kā, kam).
- atspridzināt Spridzinot atdalīt, atšķelt nost.
- atspurgt Spurdzot atlidot nost (sānis, atpakaļ).
- nospurgt Spurdzot nolidot lejā, nost, gar (ko), pār (ko) - parasti par putniem.
- izspīlēt Staipot pilnīgi izstiept, nostiept.
- apmelot Stāstot, izplatot nepatiesas ziņas (par kādu), apzināti nostādīt (to) nelabvēlīgā stāvoklī.
- krastmala Stāvs krasta nostiprinājums. Josla (parasti īpaši izveidota) gar šādu nostiprinājumu.
- nosteigties Steidzīgi, ātri virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
- plēst Stiepjot, laužot, arī kožot dalīt nost (auga daļu).
- uzspīlēt Stiepjot, plēšot nostiprināt virsū (uz kā, kam).
- plēst Stiepjot, velkot (ko piestiprinātu, pieaugušu), dalīt (to) nost (no kā).
- vilkt Stiept un nostiprināt (vadu, virvi u. tml.). Būvēt, ierīkot (parasti ar vadiem, stieplēm u. tml. saistītas iekārtas, ierīces).
- notriekt Stingri liekot, pavēlot, panākt, ka (cilvēks) virzās un pabeidz virzīties lejā, nost, gar (ko). Stingri liekot, pavēlot, panākt, ka (cilvēks) atvirzās nost, attālinās (no kā).
- notriekt Stipri pūšot, būt par cēloni tam, ka (kas, parasti augu daļas) atdalās nost (par vēju).
- nobrāzties Straujā gaitā (parasti ar troksni) noskriet, arī nobraukt lejā, nost, gar (ko).
- noraut Strauji atdalīt nost (ko visu vai tā daļu) - piemēram, par vēju, ūdeni.
- atsisties Strauji atkāpties, atvirzīties nost (sānis, atpakaļ).
- atraut Strauji atvirzīt nost, atpakaļ (piemēram, savu roku, galvu).
- novirpuļot Strauji griežoties, dejojot, virzīties un pabeigt virzīties nost, gar (ko).
- noskriet Strauji noplūst, notecēt (nost no kurienes, kur u. tml.), parasti lielākā daudzumā.
- notraukt Strauji nopūst (no kā nost) tā, ka nokrīt, nobirst zemē. Strauji nopūst (no kā nost) tā, ka nokrīt, nobirst (kur, uz kā u. tml.) - par vēju.
- noskriet Strauji noslīdēt, nomukt nost.
- saslieties Strauji nostāties, pacelties (uz pakaļkājām).
- noraut Strauji novilkt (priekšmetu nost no kurienes, kur u. tml.).
- nolēkt Strauji novirzīties (nost no kā), parasti pēc satricinājuma (par priekšmetiem).
- sist Strauji skarot (ko), parasti ar darbarīku, panākt, ka (tas) virzās kur iekšā. Šādā veidā virzot iekšā naglas, tapas u. tml., nostiprināt (ko), arī gatavot (ko).
- nogāzties Strauji, ar lielu sparu, arī troksni noskriet, nosteigties lejā.
- traukt Strauji, arī spēcīgi iedarbojoties (piemēram, raujot, sitot, spiežot), panākt, būt par cēloni, ka (kas) atdalās, virzās nost (no kā).
- atsprāgt Strauji, pēkšņi (arī ar troksni) atdalīties nost. Atšķelties.
- nospurgt Strauji, pēkšņi (parasti vieglā gaitā) virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- atsviesties Strauji, pēkšņi atvirzīties nost (sānis, atpakaļ).
- notraukt Strauji, piemēram, ar sitienu, kratot, atdalīt nost, ļaujot nokrist zemē. Strauji, piemēram, ar sitienu, kratot, atdalīt nost un panākt vai pieļaut, ka nokrīt, nobirst (kur, uz kā u. tml.).
- raut Strauji, spēcīgi virzīt (ķermeņa daļu, parasti nost no kā, sev klāt).
- atstreipuļot Streipuļojot atvirzīties nost (sānis, atpakaļ).
- nostumdīt Stumdot novirzīt nost.
- atstumt Stumjot atvirzīt nost (sānis, atpakaļ). _imperf._ Stumt nost (sānis, atpakaļ).
- nostumt Stumjot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) virzās un pabeidz virzīties nost, lejā, gar (ko). Stumjot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) atvirzās nost, attālinās (no ka).
- nostumt Stumjot virzīt un pabeigt virzīt nost, lejā, gar (ko). Stumjot atvirzīt nost, attālināt (no ka).
- nostumties Stumjoties novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.). Stumjoties atvirzīties nost, attālināties (no kā).
- nostūrēt Stūrējot virzīt un pabeigt virzīt (transportlīdzekli) lejā, nost, gar (ko).
- palogs Stūros, parasti ar ķīļiem vai šķēršļiem, nostiprināts rāmis, uz kura stingri uzstiepj un nostiprina audeklu. Ķīļrāmis.
- nosūkt Sūcot (parasti ar kādu rīku, ierīci), atdalīt nost (daļu).
- nosūkties Sūcoties notecēt nost.
- nosūknēt Sūknējot atdalīt nost (daļu).
- skūt Šādā veidā dalīt nost apmatojumu (cilvēkam, tā ķermeņa daļai).
- rāmis Šāds veidojums, parasti četrstūrains, (kā) nostiprināšanai, balstam.
- Spoku stāsts Šausmu nostāsts par spokiem. Nostāsts, kurā ir šausmas izraisoši pārspīlējumi.
- Spoku stāsts Šausmu nostāsts par spokiem. Nostāsts, kurā ir šausmas izraisoši pārspīlējumi.
- lūzt Šķelties, dalīties divās vai vairākās daļās, arī šķelties, dalīties nost no kā (kāda spēka iedarbībā).
- atšķelt Šķeļot atdalīt nost (daļu no kā).
- nošķelt Šķeļot atdalīt nost.
- nodalīt Šķeļot, griežot u. tml. atdalīt nost.
- klizma Šķidruma ievadīšana zarnās pa taisno zarnu (diagnostikai, ārstēšanai).
- uzlējums Šķidrums, kas uzliets un nostāvināts uz īpaši sagatavotām, parasti augu, daļām.
- nošķīt Šķinot atdalīt nost (auga daļas), arī šķinot novākt (kā ražu). Šķinot atdalīt nost auga daļas, arī šķinot novākt ražu (kādā platībā).
- noplūst Šķīstot šķidrumā, arī iekļūstot šķidruma plūsmā, atdalīties nost.
- atšķūrēt Šķūrējot atdabūt nost (sānis). _imperf._ Šķūrēt nost.
- nošķūrēt Šķūrējot novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.).
- nošļūkt Šļūcot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
- nošļukt Šļūkot novirzīties (nost no kā) uz leju.
- atšļukt Šļūkot, slīdot atvirzīties nost (sānis).
- apšūt Šujot izveidot (piemēram, rakstu ap ko). Šujot nostiprināt (ko).
- nošūt Šujot izveidot dūrienu rindu, lai nostiprinātu, arī izrotātu.
- nošūpot Šūpojot novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml., parasti transportlīdzekli).
- bezmugurkaula Tāds (cilvēks), kam nav stingra rakstura, noteiktas nostājas.
- patstāvīgs Tāds, kam ir raksturīga sava nostāja, lēmums, rīcības u. tml. izvēle. Tāds, kas nav atkarīgs (no kā), ir spējīgs eksistēt, darboties bez (kā) palīdzības, vadības.
- klasisks Tāds, kam ir tradīciju nostiprināti, nemainīgi uzbūves principi, tāds, kas ir veidots pēc šādiem principiem vai likumiem.
- atturīgs Tāds, kas atturas, izvairās kur piedalīties, ko darīt, paust noteiktu nostāju. Izvairīgs.
- nepastāvīgs Tāds, kas bieži maina, piemēram, savus uzskatus, nostāju. Tāds, kas ir viegli ietekmējams.
- svaidīgs Tāds, kas bieži maina, piemēram, savus uzskatus, nostāju. Tāds, kas ir viegli ietekmējams. Nepastāvīgs (1).
- neitrāls Tāds, kas ieņem vienādu nostāju pret abām strīdīgajām pusēm. Objektīvs.
- atkarens Tāds, kas ir atvirzīts vai atliecies nost (no kā) un atkarājas.
- nelabojams Tāds, kas ir tā nostiprinājies, ka to nav iespējams pārveidot, labot (piemēram, par, parasti nevēlamu, paradumu).
- neieņemams Tāds, kas ir tik labi, droši aizsargāts, nostiprināts, ka to grūti vai neiespējami ieņemt.
- veselīgs Tāds, kas labvēlīgi ietekmē veselību, tāds, kas ir noderīgs veselības uzlabošanai, nostiprināšanai, saglabāšanai (piemēram, par uzturvielām, vidi, darbībām).
- trausls Tāds, kas nav spilgti izteikts, tāds, kas nav nostiprinājies, viegli vājinās, iet bojā kā nelabvēlīga ietekmē (piemēram, par parādībām dabā, sabiedrībā).
- vaļīgs Tāds, kas nav stingri piestiprināts, savilkts, nostiepts u. tml. un kas (parasti) var kustēties.
- ļengans Tāds, kas nav stingrs, tāds, kas, zaudējot stingrumu, liecas lejup (par augiem, to daļām). Tāds, kas nav stingri nostiepts (par priekšmetiem).
- augstsirdīgs Tāds, kurā izpaužas šāda nostāja, īpašība.
- konsekvents Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības. Konsekventa nostāja. Konsekventa cīņa pret imperiālismu.
- nobrukums Tas, kas brūkot ir atdalījies nost.
- nodrupums Tas, kas ir drūpot atdalījies nost.
- nokasas Tas, kas ir nokasīts nost.
- līdzeklis Tas, ko ārstniecībā izmanto ārstēšanai, profilaksei, veselības nostiprināšanai.
- notecināt Tecinot atdalīt nost (daļa no kā).
- notecēt Teciņus virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
- leģenda Teiksmains, fantastisks nostāsts par kādu vietu, personu, vēsturisku notikumu (parasti folklorā). Mūsdienu literatūrā - sacerējums, kam raksturīga izdoma, fantastika, heroika.
- notecēt Tekot atdalīties nost (no kā).
- notecēties Tekot atdalīties nost. Būt tādam, no kura notek šķidrums (piemēram, par produktu).
- notecēt Tekot novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.).
- ģērbtuve Telpa (piemēram, teātrī, kinostudijā, televīzijas studijā), kur grimējas un ģērbjas.
- grimētava Telpa (teātrī, kinostudijā u. tml.), kur grimē.
- kolīzija Tēlu pretnostatījums, pretēju tēla interešu, centienu sadursme (parasti daiļdarbā, skaņdarbā).
- unitārisms Tendence veidot vienotu valsti no valstu, zemju u. tml. apvienības, nostiprinot centrālo varu.
- attenterēt Tenterējot atvirzīties nost (sānis, atpakaļ).
- uzdevums Teorētisks, praktisks vingrinājums, kas izmantojams zināšanu nostiprināšanai un pārbaudei.
- notēst Tēšot atdalīt nost.
- norīvēties Tiekot berztam, atdalīties nost.
- noirties Tiekot irtam, virzīties un pabeigt virzīties nost, gar (ko).
- trūkt Tiekot stieptam, stiepes iedarbībā dalīties divās daļās (parasti par ko samērā tievu). Tiekot stieptam, stiepes iedarbībā dalīties nost no kā (par ko piestiprinātu, parasti piešūtu).
- nolieties Tikt nolietam nost, parasti neviļus, negribēti.
- noskaloties Tikt noskalotam nost.
- attīt Tinot atdalīt (no kā). _imperf._ Tīt nost Notīt.
- notīt Tinot noņemt nost (ko aptītu).
- attipināt Tipinot atvirzīties nost (sānis, atpakaļ).
- notipināt Tipinot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
- notīrīt Tīrot atdalīt, novirzīt nost (piemēram, netīrumus, gružus no kā virsmas).
- notīstīt Tīstot noņemt nost (ko aptistitu, aptītu).
- ritināt Tīt (uz kā apaļa, arī rotējoša vai nost no tā).
- ritēt Tīties (uz kā apaļa, arī rotējoša vai nost no tā).
- notramdīt Tramdot panākt, ka (parasti dzīvnieks) virzās un pabeidz virzīties lejā, nost, gar (ko).
- attrenkt Trencot attālināt, atvirzīt (dzīvnieku) nost (sānis, atpakaļ). _imperf._ Trenkt nost (sānis, atpakaļ). Attriekt (2).
- notrenkt Trencot panākt, ka (dzīvnieks, arī cilvēks) virzās un pabeidz virzīties lejā, nost, gar (ko).
- notrenkāt Trenkājot panākt, ka (parasti dzīvnieks) virzās un pabeidz virzīties lejā, zemē, nost, gar (ko).
- taļļa Trices paveids - kustīgu un nekustīgu bloku savienojums, ko izmanto smagumu celšanai un buru nostiprināšanai.
- attriekt Triecot attālināt, atvirzīt (dzīvnieku) nost (sānis, atpakaļ). _imperf._ Triekt nost (sānis, atpakaļ). Atdzīt.
- notriekt Triecot panākt, ka (dzīvnieks, arī cilvēks) virzās un pabeidz virzīties lejā, nost, gar (ko). Triecot panākt, ka (dzīvnieks, arī cilvēks) atvirzās nost, attālinās (no kā).
- nokapāt Triecoties pret (ko), atdalīt nost (par lodēm, šāviņiem).
- runga Uz ass nostiprināts ratu balsts.
- divkājās Uz divām kājām (nostāties) - parasti par dzīvniekiem.
- divkājus Uz divām kalām (nostāties, pārvietoties) - parasti par dzīvniekiem.
- Sliežu ceļš Uz gulšņiem nostiprinātu sliežu kopums.
- plānripa Uz virpas darba vārpstas nostiprināts liels disks detaļas iespīlēšanai.
- uzāķēt Uzkabināt, arī nostiprināt uz āķa.
- nokopt Vācot ko nost, atbrīvot (ko), arī sakārtot (ko, piemēram, darba vietu).
- novadīt Vadīt (transportlīdzekli) un pabeigt vadīt lejā, nost, gar (ko).
- novadīt Vadot (dodoties līdzi, rādot ceļu, palīdzot pārvietoties), panākt, ka (kāds) novirzās (nost no kurienes, kur u. tml.).
- novirzīt Vadot (transportlīdzekli), panākt, ka (tas) pārvietojas un pabeidz pārvietoties nost no (kurienes, kur u. tml.).
- Savienotie trauki Vairāki jebkādas formas trauki, kas apakšējā daļā ir savstarpēji savienoti tā, ka tajos iepildīta viendabīga šķidruma brīvā virsma visos traukos nostājas vienāda augstuma horizontālā līmenī.
- Savienotie trauki Vairāki jebkādas formas trauki, kas apakšējā daļā savienoti tā, ka tajos iepildīta viendabīga šķidruma brīvā virsma visos traukos nostājas vienāda augstuma horizontālā līmenī.
- atskalot Vairākkārt aplaistot, skalojot, dabūt nost (ko piekaltušu, pielipušu u. tml.).
- ļodzīt Vairākkārt kustināt uz vienu un otru pusi (parasti apakšdaļā nostiprinātu priekšmetu).
- atrīdināt Vairākkārt rīdot suni, atdzīt (kādu) nost (sānis, atpakaļ).
- atdauzīt Vairākkārt sitot, dauzot, panākt, ka atdalās, atšķeļas. Sitot, dauzot atšķelt. _imperf._ Dauzīt nost.
- ļodzīties Vairākkārt svērties, liekties (kā iedarbībā) uz vienu un otru pusi (par, parasti apakšdaļā nostiprinātu, priekšmetu).
- kapāt Vairākkārt, ilgāku laiku cērtot (ar ko asu), dalīt nost (visu vai kā daļu).
- lasīt Vākt, raujot, plūcot, griežot u. tml. nost, parasti pa vienam (piemēram, ogas, sēnes).
- laparoskopija Vēdera dobuma un tā orgānu diagnostiska apskate ar laparoskopu.
- novest Vedot (ar transportlīdzekli), novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.). Nogādāt (transportlīdzekli nost no kurienes, kur u. tml.), braucot (ar to).
- novest Vedot (liekot iet sev līdzi), panākt, ka (kāds) novirzās (nost no kurienes, kur u. tml.). Vedot (piemēram, aiz pavadas) panākt, ka (dzīvnieks) novirzās (nost no kurienes, kur u. tml.).
- siet Veidojot mezglus, cilpas, vijumus u. tml., iekļaut, nostiprināt (ko, piemēram, priekšmetā).
- novilkt Velkot (aiz pavadas, saites u. tml.), panākt, ka (dzīvnieks) novirzās (nost no kurienes, kur u. tml.). Velkot (aiz pavadas, saites u. tml.), panākt, ka (dzīvnieks) atvirzās nost, attālinās (no kā).
- siet Velkot (kā) stūrus, malas, saites no mezgla, padarīt (to) vaļīgu, ņemt nost no ķermeņa daļas.
- novilkt Velkot (parasti aiz rokas), panākt, ka (kāds) novirzās (nost no kurienes, kur u. tml.). Velkot (parasti aiz rokas), panākt, ka (kāds) atvirzās nost, attālinās (no kā).
- novilkt Velkot aiz gala, malas, atdalīt nost (mizu, plēvi u. tml.).
- atvilkt Velkot atvirzīt nost (sānis, atpakaļ). _imperf._ Vilkt nost (sānis, atpakaļ).
- novilkt Velkot novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.). Velkot novirzīt, noņemt (nost no kā).
- berzt Velkot un spiežot (ar ko), dalīt nost, tīrīt (ko).
- pacelt Velkot, arī darbinot īpašu iekārtu, ierīci, pārvietot uz augšu un nostiprināt vajadzīgajā vietā, padarīt nekustīgu, stabilu (ko nolaižamu, arī rotējošu).
- uzvilkt Velkot, stiepjot, parasti (kā) atsperi, stiegru, nostādīt (to) darbošanās gatavībā. Velkot, stiepjot noregulēt, nostādīt noteiktā sprieguma pakāpē (stīgu, stiegru, atsperi u. tml.).
- atvelt Veļot atdabūt nost (sānis, atpakaļ). _imperf._ Velt nost (sānis, atpakaļ).
- novelt Veļot novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.).
- novelties Veļoties novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.).
- statīvs Vertikāla ierīce (ka, parasti aparāta, ierīces) balstīšanai, nostiprināšanai darba stāvoklī.
- Valodas norma Vēsturiski un sociāli nosacīts valodas elementa variants, kas apzināti izvēlēts noteiktā literārās valodas attīstības periodā un nostiprinājies valodas praksē.
- pozīcija Viedoklis, nostāja (kādā jautājumā), attieksme (pret kādu jautājumu).
- atslīdēt Vieglā, slīdošā gaitā atiet nost.
- noslīdēt Vieglā, slīdošā gaitā novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- noslīdēt Viegli, slīdoši nobraukt (nost no kurienes, kur u. tml.) - par ripojošiem transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
- krampis Vienā galā āķveidīgi izliekts un otrā galā kustīgi nostiprināts metāla stienis (parasti durvju, vārtu, logu vērtņu) nostiprināšanai aizvērtā vai atvērtā stāvoklī.
- neitralitāte Vienaldzīga, pasīva nostāja (kādā jautājumā). Atturēšanās ņemt līdzdalību (kur).
- aizvīt Vijot nostiprināt tā, lai neraisās vajā. Vijot aizdarīt.
- novīlēt Vīlējot atdalīt nost.
- atvilināt Vilinot atdabūt nost. _imperf._ Vilināt nost. Vilinot dabūt prom. _imperf._ Vilināt prom.
- novilināt Vilinot panākt, ka (kāds) virzās un pabeidz virzīties lejā, nost, gar (ko).
- maukt Vilkt nost (ko tādu, kas apņem, aptver).
- novirpuļot Virpuļojot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
- halze Virve, ar ko nostiprina apakšējo, vējapusē esošo buras stūri.
- sānis Virzienā uz labo vai kreiso pusi (atšķirībā no galvenā, arī iepriekšējā virziena vai stāvokļa). Virzienā uz labo vai kreiso pusi nost (no kā).
- sāņus Virzienā uz labo vai kreiso pusi (atšķirībā no galvenā, arī iepriekšējā virziena vai stāvokļa). Virzienā uz labo vai kreiso pusi nost (no kā). Sānis (1).
- novirzīties Virzīties un pabeigt virzīties nost (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
- lasīties Virzīties, parasti steidzīgi (prom, no kurienes ārā, no kā nost u. tml.).
- vākties Virzīties, parasti steidzīgi (prom, no kurienes ārā, no kā nost u. tml.). Lasīties [2] (2).
- atvirzīt Virzot (bīdot, velkot u. tml.) attālināt, atdabūt nost (sānis, atpakaļ). _imperf._ Virzīt nost (sānis, atpakaļ).
- zāģēt Virzot iekšā zāģi, dalīt nost (visu, parasti koku vai tā daļu). Virzot iekšā zāģi, dalīt (koksni) šķiedru šķērsvirzienā vai garenvirzienā, arī šādā veidā gatavot (kokmateriālus).
- novirzīt Virzot panākt, būt par cēloni, ka (kas) pārvietojas un pabeidz pārvietoties nost (no kurienes, kur u. tml.).
- novirzīt Virzot pārvietot un pabeigt pārvietot nost (no kurienes, kur u. tml.).
- novirzīt Virzot, piešķirot noteiktu virzienu, panākt, ka (viela, parasti šķidrums, gāze) pārvietojas nost (no kurienes, kur u. tml.).
- nonest Virzot, raujot sev līdzi, novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.) - par straumi, upi, veļu u. tml.
- novizināt Vizinot virzīt un pabeigt virzīt lejā, nost, gar (ko).
- nozagties Zagšus virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
- nozāģēt Zāģējot atdalīt nost.
- atzāģēt Zāģējot atdalīt. _imperf._ Zāģēt nost. Nozāģēt.
- Sliežu ceļš Zemes strēle, uz kuras nostiprinātas dzelzceļa sliedes.
- medicīna Zinātne par cilvēka slimībām (to izcelsmi, norisi, diagnostiku, ārstēšanu, profilaksi), arī pasākumu kopums cilvēka veselības nostiprināšanai, darba spēju saglabāšanai, mūža pagarināšanai.
- futuroloģija Zinātne par nākotnes pētīšanu, prognozēšanu (piemēram, no tehnikas, socioloģijas viedokļa). Prognostika.
- parodonts Zoba apkārtējie audi, kas nostiprina zoba žokļa kaula.
- laidenis Zvejas iekārta, ko nostiprina ūdenstilpē.
nost citās vārdnīcās:
Tēzaurs
MLVV
MEV