slaucīt
slaucīt slauķu, slauki, slauka, pag. slaucīju; trans.
1.Virzot (pa ko), piemēram, auduma gabalu, kādu rīku, arī roku, panākt, ka (tas) kļūst sauss vai sausāks.
PiemēriSlaucīt nolijušo galdu.
- Slaucīt nolijušo galdu.
- Slaucīt rokas pēc mazgāšanas.
- Slaucīt nosvīdušo pieri.
- ..viņa slaucīja šķīvjus, trina arī vēl tad, kad tie jau bija pavisam sausi.
- Priekšā sēdošais [pasažieris tramvajā] ar cimdu slauka nosvīdušo logu un uzmanīgi vēro apkārtni.
- Slaucīdama kabatas lakatiņā miklas kļuvušās delnas, Ināra norunāja ar tehniķiem par dažu ziņu ievākšanu..
- Anna neko neteica, tikai klusi šņukstēja un ar priekšauta stūri slaucīja acis.
1.1.Šādā veidā panākt, ka (šķidrums) tiek uzsūkts, arī novirzīts (no kā).
PiemēriSlaucīt lietus lāses no loga.
- Slaucīt lietus lāses no loga.
- Saule kveldēja Gustu un skubināja ik brīdi ar piedurkni slaucīt sviedrus.
- Māte nerunāja, tikai lakatiņa stūrī slaucīja asaras.
2.Virzot (pa ko), piemēram, kādu rīku, auduma gabalu, vākt kopā netīrumus (no tā). Šādā veidā tīrīt (telpu, platību, tās daļu).
PiemēriSlaucīt galdu pēc pusdienām.
- Slaucīt galdu pēc pusdienām.
- Slaucīt virtuvē grīdu.
- Slaucīt dārza celiņus.
- Slaucīt pagalmu.
- Slaucīt noputējušas rokas.
- ..Žaniņš ikreiz labpatika pārlaida skatu kārtīgajām grāmatu rindām, kuras katru dienu ar spalvu slotiņu smalki un ilgi slaucīja redaktora sievasmāte.
- ..tālu priekšā kāds puika slauka ielu. Slota uztrenc gaisā putekļus.
- Slaucīt šo telpu.. iznāk bieži..
2.1.Virzot (pa ko), piemēram, kādu rīku, auduma gabalu, vāki kopā (netīrumus no tā).
PiemēriSlaucīt istabā putekļus.
- Slaucīt istabā putekļus.
- Slaucīt pagalmā skaidas.
- Atgrūdis veco kušeti, viņš slaucīja zem tās sakritušos netīrumus..
- ..[skolas] gaitenī tantiņa slauka kopā pēdējos dienas gružus. Ieva veikli palec sānis - slota gandrīz ķer kāju.
- ..viņš diendienā tikai slaucījis sodrējus no sava ciemata māju skursteņiem..
2.2.Virzot (apautas vai kailas kājas) pa ko, piemēram, pa kājslauķi, tīrīt (apavus, kājas).
Piemēri..Frickalns mierīgi slaucīja zālē apputējušās sandales.
- ..Frickalns mierīgi slaucīja zālē apputējušās sandales.
2.3.pārn. Ārdīt, graut un virzīt nost, projām.
PiemēriLīdzinādami vietas jaunajiem namiem.., celtnieki slaucīja prom simtgadīgus narneļus, ka prauli vien šķīda.
- Līdzinādami vietas jaunajiem namiem.., celtnieki slaucīja prom simtgadīgus narneļus, ka prauli vien šķīda.
- Lielgabals atklāja drudžainu uguni, slaucīdams ar šķembu lādiņiem visu no ceļa.
Avoti: 7-1. sējums