slaukt
slaukt slaucu, slauc, slauc, pag. slaucu; trans.
1.Iedarbojoties mehāniski (ar rokām vai aparātiem) uz (dzīvnieka) piena dziedzeriem, panākt, ka no tiem izdalās piens.
PiemēriMāte kūti ar novēlošanos slauca govis, lai tad, kad no meža atnāks Kārlis, piens vēl būtu silts.
Stabili vārdu savienojumiCieti slaukt. Mīksti slaukt.
1.1.intrans.
Piemēri«Jāiet slaukt. Varbūt nāksi līdzi?..» māte aicina, vilkdama kūts halātu un lūkodama piena traukus.
1.2.Šādā veidā iegūt (pienu) no dzīvnieka.
PiemēriĀrā vēl bija gaišs, kad Kažmuru Lonija iegāja kūtī slaukt vakara pienu.
Avoti: 7-1. sējums