slaucams
slaucams -ais; s. -a, -ā
1.Divd. → slaukt.
2.parasti ar not. galotni. Tāds, kas dod pienu (par dzīvniekiem, parasti par govīm). Tāds, ko audzē piena ieguvei.
PiemēriAbas slaucamās govis stāvēja netālu.. un gremoja. Aņa patlaban nāca.. ar piena traukiem vakara slaukumam.
Stabili vārdu savienojumiNākt (arī atnākt) slaucamai.
3.parasti ar not. galotni. Tāds, ko izmanto slaukšanai (par iekārtām, ierīcēm u. tml.).
Stabili vārdu savienojumiSlaucamā iekārta. Slaucamais aparāts.
Stabili vārdu savienojumiSlaucamā reize, arī slaucamais laiks.
Avoti: 7-1. sējums