slaucams
slaucams -ais; s. -a, -ā
1.Divd. → slaukt.
2.parasti ar not. galotni. Tāds, kas dod pienu (par dzīvniekiem, parasti par govīm). Tāds, ko audzē piena ieguvei.
PiemēriAbas slaucamās govis stāvēja netālu.. un gremoja. Aņa patlaban nāca.. ar piena traukiem vakara slaukumam.
- Abas slaucamās govis stāvēja netālu.. un gremoja. Aņa patlaban nāca.. ar piena traukiem vakara slaukumam.
- ..viņš katrai slaucamajai govij nolika priekšā pa siena klēpim..
- Piecas slaucamas govis smagiem tesmeņiem, Kalviciene jau tagad veda sviestu uz Klidziņas tirgu.
Stabili vārdu savienojumiNākt (arī atnākt) slaucamai.
- Nākt (arī atnākt) slaucamai idioma — Sākt dot pienu pēc grūsnības laika.
3.parasti ar not. galotni. Tāds, ko izmanto slaukšanai (par iekārtām, ierīcēm u. tml.).
Stabili vārdu savienojumiSlaucamais aparāts. Slaucamā iekārta.
- Slaucamais aparāts — Slaukšanas aparāts.
- Slaucamā iekārta — Slaukšanas iekārta.
Stabili vārdu savienojumiSlaucamā reize, arī slaucamais laiks.
- Slaucamā reize, arī slaucamais laiks — Laiks, kad tiek slaukti dzīvnieki (parasti govis).
Avoti: 7-1. sējums