slaukt
slaukt slaucu, slauc, slauc, pag. slaucu; trans.
1.Iedarbojoties mehāniski (ar rokām vai aparātiem) uz (dzīvnieka) piena dziedzeriem, panākt, ka no tiem izdalās piens.
PiemēriMāte kūti ar novēlošanos slauca govis, lai tad, kad no meža atnāks Kārlis, piens vēl būtu silts.
- Māte kūti ar novēlošanos slauca govis, lai tad, kad no meža atnāks Kārlis, piens vēl būtu silts.
- Slaucot govis ar rokām, slaucējām ir jāizdara ātrā tempā vienveidīgas kustības, kas prasa.. roku pirkstu piepūli.
- ..brigādes sievas devās slaukt ķēves. Darbs veicās ātri..
- Magone mūsu kūtī ir vairākus gadus. Viņa ir pienīga un mīksti slaucama.
Stabili vārdu savienojumiCieti slaukt. Mīksti slaukt.
- Cieti slaukt sar. — Grūti slaukt.
- Mīksti slaukt sar. — Viegli slaukt.
1.1.intrans.
Piemēri«Jāiet slaukt. Varbūt nāksi līdzi?..» māte aicina, vilkdama kūts halātu un lūkodama piena traukus.
- «Jāiet slaukt. Varbūt nāksi līdzi?..» māte aicina, vilkdama kūts halātu un lūkodama piena traukus.
- Lielākā [meitene] jau mācēja slaukt, lai gan drusku piena atstāja tesmenī..
- Vairākas reizes, asaras valdīdama, viņa pūtināja notirpušos pirkstus un slauca ilgi, ilgi, līdz tika galā.
1.2.Šādā veidā iegūt (pienu) no dzīvnieka.
PiemēriĀrā vēl bija gaišs, kad Kažmuru Lonija iegāja kūtī slaukt vakara pienu.
- Ārā vēl bija gaišs, kad Kažmuru Lonija iegāja kūtī slaukt vakara pienu.
Avoti: 7-1. sējums