Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
slauķis
slauķis -ķa, v.
Priekšmets, rīks, arī ierīce (kā) slaucīšanai.
PiemēriMaruta uzkopa dzīvokli... ar putekļu lupatu rokā viņa līkajā ap.. krēsliem, galdu, palodu.. Tikusi galā ar putekļiem, Maruta nometa slauķi..
Stabili vārdu savienojumiKāju slauķis (arī slaukāmais).
Avoti: 7-1. sējums