galēties
galēties -ējos, -ējies, -ējas, pag. -ējos; refl.; novec.
1.Ļoti mocīt sevi (parasti, daudz un smagi strādājot). Beigties nost.
Piemēri«Zini,» es teicu, «draugs, izbeidz jel ālēties, Negribu.. arumos galēties.»
2.parasti savienojumā ar «kur». Rast patvērumu, glābties, palikt.
Piemēri«Ko nu, māt, uz radiem sirdīties! Pateic vēl dievam, ka tie paši radi tev nabagu māju izgādāja. Nebūtu tādu radu, diezin kur tagad galētos...»
Avoti: 3. sējums