galēt
galēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.; novec.
1.savienojumā ar «nost». Ļoti mocīt tā, ka ir tuvu nāvei (parasti par sāpēm, slimību).
Piemēri..viņa tausta savu pakrūti un sūrojas par dūrēju, kas viņu galējot vai nost.
2.Veikt, padarīt, arī izlietot.
PiemēriKo citi nespēja pa ilgiem gadiem galēt, to veikla roka paspēja divu gadu laikā.
Avoti: 3. sējums