galējs
galējs -ais; s. -a, -ā
galēji apst.
1.parasti ar not. gal.: galējais Tāds, kas atrodas kādas rindas, virknes galā, pēdējais. Tāds, kas atrodas vistālāk (no kādas vietas) — par telpu, teritoriju, tās daļu.
PiemēriGalējie ziemeļi.
2.Tāds, kas ļoti skaidri izpaužas. Tāds, kas sasniedzis visaugstāko pakāpi. Arī krass.
PiemēriIegrūst galējā postā.
Avoti: 3. sējums