galīgs
galīgs -ais; s. -a, -ā
galīgi apst.
1.Tāds, kas sasniedzis visaugstāko pakāpi, kvalitāti. Pilnīgs.
PiemēriGalīga uzvara.
1.1.Tāds, kas nav maināms, atceļams.
PiemēriGalīgais rezultāts.
1.2.Tāds (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis), ko ļoti spēcīgi pārdzīvo, izjūt.
PiemēriGalīga vienaldzība.
1.3.Tāds (cilvēks), kurā, parasti negatīvas, īpašības sasniegušas visaugstāko pakāpi.
PiemēriGalīgs nejēga.
1.4.parasti apst. Pilnīgi, pavisam (parasti par krāsu).
PiemēriGalīgi balts.
2.Tāds, kam ir noteikta robeža, sākums un beigas. Ierobežots (piemēram, laikā, telpā).
PiemēriJa kopai ir tikai galīgs elementu skaits (tas ir, kopas elementus var saskaitīt), tad to sauc par galīgu kopu, ja turpretī elementu ir bezgalīgi daudz, tad saka, ka kopa ir bezgalīga.
Stabili vārdu savienojumiGalīgs lielums.
Avoti: 3. sējums