nosoļot
nosoļot -oju, -o, -o, pag. -oju
1.intrans. Soļojot virzīties un pabeigt virzīties lejā (no kurienes, kur u. tml.).
PiemēriNosoļot pa ceļu no kalna lejā.
- Nosoļot pa ceļu no kalna lejā.
2.intrans. Soļojot novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.).
PiemēriRota nosoļo no laukuma.
- Rota nosoļo no laukuma.
3.intrans. Soļojot virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam).
Piemēri..ne vārda nebildis un grīdā skatīdamies, [priekšsēdētājs] dažas reizes nosoļoja gar galdiem turp un atpakaļ..
- ..ne vārda nebildis un grīdā skatīdamies, [priekšsēdētājs] dažas reizes nosoļoja gar galdiem turp un atpakaļ..
- Divīzijas vienības nosoļoja gar.. tribīni..
4.trans. Soļojot veikt (visu attālumu, ceļa gabalu).
PiemēriNosoļot trīspadsmit kilometrus līdz piestātnei mums, darba ieradušām, tīrais nieks.
- Nosoļot trīspadsmit kilometrus līdz piestātnei mums, darba ieradušām, tīrais nieks.
- ..viņi visu ceļu nosoļoja roku rokā kā divi skolas bērni, kas atgriežas no skolas.
- «Ēdiet, ēdiet!» viņa vēlīgi mudina. «Citādi nebūs spēka nosoļot tādu gaisa gabalu.»
4.1.intrans. Soļot (visu laikposmu) un pabeigt soļot.
Piemēri..viņi bija kādu pusstundu nosoļojuši..
- ..viņi bija kādu pusstundu nosoļojuši..
5.intrans. Soļot un pabeigt soļot.
PiemēriNosoļot gājienā.
- Nosoļot gājienā.
- Jancis saka: «Būtu labi arī mums tā kājas likt... Mēs tak [taču] nosoļotu abi? Mēs tak spētu līdzi tikt?»
- Tomēr tas [bataljons], saglabājis savu pamatsastāvu, nosoļoja cauri triju gadu vētrām, sniegputeņiem..
Avoti: 5. sējums