nosodījums
nosodījums -a, v.
1.Paveikta darbība, rezultāts → nosodīt1. Noraidoša, nopeļoša attieksme (pret ko), šādas attieksmes izpausme.
PiemēriIbsena tautiskie, demokrātiskie centieni izraisīja reakcionāro buržuāzisko aprindu nosodījumu.
2.Paveikta darbība, rezultāts → nosodīt2.
Avoti: 5. sējums