nosodāms
nosodāms -ais; s. -a, -ā
nosodāmi apst.
1.Divd. → nosodīt.
2.Tāds, kas izraisa nosodījumu (1).
PiemēriMāte bija varen taisnīga, viņa ik dienas atrada sev apķert tik daudz nosodāma un apkarojama..
- Māte bija varen taisnīga, viņa ik dienas atrada sev apķert tik daudz nosodāma un apkarojama..
- «Iva, tev man jāpiedod. Es tiešām esmu izturējies nosodāmi - nedēļām ilgi pat nepiezvanīju.»
Avoti: 5. sējums