nosodīties
nosodīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos; refl.
1.Īsu brīdi sodīties un pabeigt sodīties.
PiemēriIerodas pārzinis... «Neko bez manis neprot!» viņš nosodās..
2.Savienojumā «nevarēt nosodīties»: nevarēt beigt sodīties.
PiemēriNevarēt vien nosodīties par savām kļūdām.
Avoti: 5. sējums