Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
nosnaust
nosnaust -snaužu, -snaud, -snauž, pag. -snaudu; intrans.
1.Snaust (visu laikposmu) un pabeigt snaust.
Piemēri..Dārte pameklēja ēnainu vietu.. un nosnaudā krietnu pusdienas cēlienu.
2.Nosnausties.
Piemēri«Man tā kā miegs vien nāk,» konstatēja Valdis. «Derētu gandrīz nosnaust.».. piekrita arī Vilnis..
Avoti: 5. sējums