nosmulēties
nosmulēties -ējos, -ējies, -ējas, pag. -ējos; sar.
Notraipīties.
PiemēriVecais Vilnis abām saujām turēja gludo brūngano garozu... Viņš grauza, neglīti slapinādams, ka bērns nosmulēdamies, abām rokām mutē dzīdams.
- Vecais Vilnis abām saujām turēja gludo brūngano garozu... Viņš grauza, neglīti slapinādams, ka bērns nosmulēdamies, abām rokām mutē dzīdams.
- Uzvalku viņš vienmēr pircis tādu, kas lēts un stiprs, bet virskreklu - kas tumšākas krāsas, jo tāds tik drīz nenosmulējas.
Avoti: 5. sējums