nosodīt
nosodīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Atzīt par noraidāmu, nopeļamu. Izpaust šādu atzinumu.
PiemēriKomjaunieši.. bargi nosodīja Beloburkina uzvešanos..
- Komjaunieši.. bargi nosodīja Beloburkina uzvešanos..
- Viņam tāda daba - pašam justies vainīgam, atbildīgam, pašam sevi grauzt un nosodīt.
- ..utopiskie sociālisti kritizēja, nosodīja, nolādēja kapitālismu..
2.Piespriest sodu.
PiemēriMan ļoti gribējās, lai viņu attaisnotu, bet viņu nosodīja ar ievietošanu mazgadīgo labošanas iestādē.
- Man ļoti gribējās, lai viņu attaisnotu, bet viņu nosodīja ar ievietošanu mazgadīgo labošanas iestādē.
- ..nejēgdams ieskatīties bērna pasaulē, [skolotājs] nosodīja zēnu, piespriezdams tam pērienu..
Avoti: 5. sējums