nosodošs
nosodošs -ais; s. -a, -ā
nosodoši apt.
1.Divd. → nosodīt.
2.Tāds, kurā izpaužas nosodījums1.
PiemēriNetrūkst arī tādu, kas nopeļ nelaimīgo [pašnāvnieci].. Un pilsētas avīzēs mēs lasām nosodošu nekrologu par jaunatnes vājo gribas spēku un pagurumu.
Avoti: 5. sējums