nosodošs
nosodošs -ais; s. -a, -ā
nosodoši apt.
1.Divd. → nosodīt.
2.Tāds, kurā izpaužas nosodījums1.
PiemēriNetrūkst arī tādu, kas nopeļ nelaimīgo [pašnāvnieci].. Un pilsētas avīzēs mēs lasām nosodošu nekrologu par jaunatnes vājo gribas spēku un pagurumu.
- Netrūkst arī tādu, kas nopeļ nelaimīgo [pašnāvnieci].. Un pilsētas avīzēs mēs lasām nosodošu nekrologu par jaunatnes vājo gribas spēku un pagurumu.
- ..viņa skatiens, salts un nosodošs, visu laiku kavējās pie Sabīnes.
- Stāstīja viņš visu to lēni un nosodoši, kā par smagu kļūdu.
Avoti: 5. sējums