halze
halze -es, dsk. ģen. -žu, s.; jūrn.
1.Kuģa kurss attiecībā pret vēja virzienu.
PiemēriPēc sacensību noteikumiem ceļa priekšrocības distancē ir dalībniekam, kurš brauc ar labo halzi, tas ir, kura burā vējš pūš no labās puses.
2.Taisns (kuģa, laivas) nobrauktā ceļa gabals.
Piemēri..kuģītis virzījās uz priekšu īsām halzēm, atgādinādams pa mežu klejojošu medību suni.
3.Virve, ar ko nostiprina apakšējo, vējapusē esošo buras stūri.
Avoti: 3. sējums