atraust
atraust -raušu, -raus, -rauš, pag. -rausu; trans.
1.Raušot atvirzīt nost (sānis). imperf. Raust nost (sānis).
PiemēriAtrausi pelnus no oglēm.
2.Raušot (ko nost), atsegt.
PiemēriAlonso nometās uz ceļiem un ar plaukstām sāka atraust pa pusei jau aizbērto velvi.
3.Raušot atvirzīt šurp. Raušot atvirzīt (līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
PiemēriAtrast ogles līdz pašām krāsns durtiņām.
Avoti: 1. sējums