atskalot
atskalot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.
1.parasti 3. pers. Skalojoties atvirzīt šurp (par viļņiem, straumi). imperf. Skalot šurp. Skalojoties atvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
PiemēriViļņi atskalojuši krastā laivu.
- Viļņi atskalojuši krastā laivu.
- ..[gliemeņu] vāki nav atskaloti pa straumi, bet gliemenes ir dzīvojušas turpat uz vietas.
- Viļņi atskaloja malku pie malas.
2.parasti 3. pers. Skalojoties atvirzīt nost (sānis, atpakaļ) – par viļņiem, straumi.
PiemēriViļņi atskaloja laivu no krasta.
- Viļņi atskaloja laivu no krasta.
3.parasti 3. pers. Apskalojot atsegt, padarīt vaļēju, redzamu.
Piemēri..ezers palos izgrauzis smilti un [priežu] līkumotās saknes atskalojis kailas.
- ..ezers palos izgrauzis smilti un [priežu] līkumotās saknes atskalojis kailas.
- ..[puķes] lietus izlocījis un ar zemi apsitis, aploču akmeņi vietām atskaloti un pat izšķobījušies..
4.Vairākkārt aplaistot, skalojot, dabūt nost (ko piekaltušu, pielipušu u. tml.).
PiemēriAtskalot no tovera malām pelējumu.
- Atskalot no tovera malām pelējumu.
- pārn. Vējš dvēseles traukam atskalo sudraba drīksnu - Pār melnajiem ūdeņiem redz margojam varavīksnu.
Avoti: 1. sējums