nodūkt
nodūkt -dūcu, -dūc, -dūc, pag. -dūcu
1.parasti 3. pers.; intrans. Īsu brīdi, vienu reizi dūkt (par dažiem kukaiņiem).
PiemēriPie stropa nodūc bite.
2.parasti 3. pers.; intrans. Īsu brīdi, vienu reizi radīt zemu, dobju, samērā vienmērīgu troksni (piemēram, par motoriem, ierīcēm).
PiemēriKlusi nodūca lifts, atvērās durvis..
3.trans. Neskaidri, murminot noteikt, pateikt.
Piemēri..Brūtgāns kaut ko nodūca savā žargonā, ko šoreiz laikam neviens nesaprata.
4.trans. Neskaidri, zemā balsī nodziedāt (parasti bez teksta).
PiemēriNodūkt dziesmu.
5.parasti 3. pers.; intrans. Dūcot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
PiemēriKamene nodūc gar ausīm.
Avoti: 5. sējums