Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
nostrīķēt
nostrīķēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Strīķējot noasināt (piemēram, izkapti).
PiemēriNostrīķējis izkaptiņu.
2.novec. Nolīdzināt ko beramu līdz ar (trauka) malām.
PiemēriSaimnieks nostrīķēja pūru.
Avoti: 5. sējums