nostrostēt
nostrostēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.; sar.
1.Stingri nobārt.
Piemēri..Elza nežēloja nevienu, īpaši Kārli. Viņš tika nostrostēts par katru nieku, taču visbiežāk par neko..
- ..Elza nežēloja nevienu, īpaši Kārli. Viņš tika nostrostēts par katru nieku, taču visbiežāk par neko..
- Nodomājam: otrā cēlienā nu Aira ne bez pamata nostrostēs vienaldzīgos skolotājus. Tikai - kā gan tas notiks? Nav taču aizsākušās darbības līnijas..
- Dzejnieks ir bezgala paškritisks. Viņš tā māk sevi nostrostēt un nokritizēt, ka ne drupatas nepaliek pāri no veikumiem.
2.reti Nopērt.
Piemēri..tēvs ganiņam nostrostē muguru ar vicu, siksnu jeb [vai] kas gadās pie rokas.
- ..tēvs ganiņam nostrostē muguru ar vicu, siksnu jeb [vai] kas gadās pie rokas.
Avoti: 5. sējums