nostūrēt
nostūrēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Stūrējot virzīt un pabeigt virzīt (transportlīdzekli) lejā, nost, gar (ko).
PiemēriNostūrēt ragaviņas no kalna.
1.1.intrans.
PiemēriNostūrēt no kalna.
2.Stūrējot virzīt (transportlīdzekli visu attālumu, ceļa gabalu) un pabeigt virzīt.
PiemēriNostūrēt jahtu trīs kilometrus.
2.1.Stūrēt (transportlīdzekli visu laikposmu) un pabeigt stūrēt.
PiemēriNostūrēt automobili divas stundas.
3.Stūrējot virzīt (transportlīdzekli kā) un pabeigt virzīt.
PiemēriStūrmanītis gudris [gudrs] vīrs, Tas prot laivu nostūrēt..
3.1.intrans.
PiemēriNostūrēt šķībi.
Avoti: 5. sējums