nosukāt
nosukāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; trans.
1.Sukājot padarīt gludu, līdzenu (ko, parasti matus). Sukājot noglaust uz leju (parasti matus).
PiemēriCienīgi stalts, zilā uzvalkā ar cieto apkaklīti un gludi nosukātiem matiem.
1.1.Sukājot padarīt (dzīvnieka) apmatojumu gludu, tīru.
Piemēri..Upīšu Mārtiņš jau rīkojās pa kūti. Vēlreiz nosukāja zirgus, lai gan tur nevienas pinciņas vairs nevarēja atrast..
2.Sukājot notīrīt, iztīrīt (piemēram, drēbes).
PiemēriAudumu iztīra vai nu ar putekļsūcēju, vai arī nosukā ar tīru drēbju suku.
3.sar. Nopērt.
PiemēriUn Hilda domā, ka vienreiz beidzot vajadzētu saņemties un puiku kārtīgi nosukāt, lai ir mācība..
4.sar. Strauji, ar lielu kāri noēst.
Piemēri..nosukājis pāri mīkstu bulku un pusduci siltu desiņu.
5.sar. Ātri noiet, arī nobraukt (visu attālumu, ceļa gabalu).
PiemēriSešas jūdzes lēkšus braucu, kā sukāt nosukāju.
Avoti: 5. sējums