Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
nosūbēt
nosūbēt parasti 3. pers., -sūb, arī -sūbē, pag. -sūbēja; intrans.
1.Pārklāties ar oksidēšanās produktu kārtu.
PiemēriNosūbējušas monētas.
  • Nosūbējušas monētas.
  • Nosūbējusi sakta.
  • Sudrabs nosūbēja, nosirmoja varš..
  • ..vēroju pagraba krēslā nosūbējušos cinka šķirstus. Daži jau pavisam melni..
  • Viņš apstājās pret maiznīcu ar lielu kliņģeri uz durvīm, kura nosūbējušais līkums vāji zeltoja mēnesnīcā.
1.1.Kļūt nespodram, arī tumšam laika gaitā, arī pārklājoties ar putekļiem, netīrumiem u. tml.
PiemēriJumts bija klāts ar kieģeļsarkanām, vietām jau nosūbējušām beļģu šīfera plāksnēm.
  • Jumts bija klāts ar kieģeļsarkanām, vietām jau nosūbējušām beļģu šīfera plāksnēm.
  • ..viņi tuvojās.. mazām, aiz vecuma melni nosūbējušām ēciņām.
Avoti: 5. sējums