nostumt
nostumt -stumju, -stum, -stumj, pag. -stūmu; trans.
1.Stumjot virzīt un pabeigt virzīt nost, lejā, gar (ko). Stumjot atvirzīt nost, attālināt (no ka).
PiemēriNostumt galdu no loga.
1.1.Stumjot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) virzās un pabeidz virzīties nost, lejā, gar (ko). Stumjot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) atvirzās nost, attālinās (no ka).
PiemēriKāds vācu karavīrs.. uzlika smagu roku uz Elvīras pleca. ..Un nostūma viņu no ietves.
2.Stumjot virzīt (visu attālumu, ceļa gabalu) un pabeigt virzīt.
PiemēriNostumt motociklu visu ceļu līdz mājām.
2.1.Stumt (visu laikposmu) un pabeigt stumt.
PiemēriNostumt ratiņus veselu stundu.
Avoti: 5. sējums