noritināt
noritināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Panākt vai pieļaut, ka (kā lāses) norit lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
Piemēri..krustmāte Liza pār saviem grumbainajiem vaigiem arvien biežāk un biežāk noritināja pa rūgtai asarai..
- ..krustmāte Liza pār saviem grumbainajiem vaigiem arvien biežāk un biežāk noritināja pa rūgtai asarai..
- pārn. ..Tā asins lāses noritina spals, Kas cīņās uzvaru ir izkarojis.
2.Ritinot virzīt un pabeigt virzīt lejā, nost.
PiemēriNoritināt aizkaru logam priekšā.
- Noritināt aizkaru logam priekšā.
- Noritināt trosi no veltņa.
Avoti: 5. sējums