Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
emalja
emalja -as, s.
1.anat. Audi, kas veido zoba ārējo kārtu.
PiemēriAugstā fluora koncentrācija ūdenī iedarbojas kaitīgi uz zobu cietajiem audiem. Zobu attīstības laikā tiek traucēta to pārkaļķošanās, un priekšējo zobu emaljā novēro dažādus defektus.
2.tehn. Neorganisks stiklveida pārklājums, ko metāliem uzkausē vai nostiprina, uzkarsējot līdz saķepšanai. Materiāls, ko lieto pārklājumu iegūšanai.
PiemēriČuguna emalja.
Stabili vārdu savienojumiEmaljas glezniecība. Emaljas krāsa.
Avoti: 2. sējums