atlīt
atlīt parasti 3. pers., -līst, pag. -lija; intrans.
1.Ielīt, salīt (atpakaļ).
PiemēriBrīžiem tā [straume] izskrēja no krastiem, apnēsā ar iesarkaniem nogulsnējumiem zaļo zāli un atkal atlija atpakaļ izskalotajos krastos.
2.Nolīt nost, izlīt (par daļu no kā).
PiemēriNo krūzes atlija piens.
3.Pēc lietus kļūt mīkstam, stipri dubļainam (par ceļu, augsni). Atmiekšķēties.
PiemēriVasarā gandrīz katru dienu, ja vien ceļš nav atlijis un slidens, pāri Žagaram.. brauc kolhoza mašīnas.
Avoti: 1. sējums