nodurt
nodurt -duru, -dur, -dur, pag. -dūru; trans.
1.Durot nonāvēt.
PiemēriJuhans saprata, ka marodieris viņus nodurs..
- Juhans saprata, ka marodieris viņus nodurs..
- Pie Pīlas grāvja.. Pēteris nodur pirmo līdaku.
- Salēja alu mucās, nodūra sivēnu un saaicināja viesus.
2.Durot atdalīt nost.
Piemēri..ar lāpstu nodur un iznīcina atvases, kas aug ārpus dzīvžoga vēlamā platuma.
- ..ar lāpstu nodur un iznīcina atvases, kas aug ārpus dzīvžoga vēlamā platuma.
3.Pavērst lejup (acis, skatienu). Noliekt (galvu).
Piemēri..Caune, kaunīgi acis nodūris, soļoja Mildai blakus.
- ..Caune, kaunīgi acis nodūris, soļoja Mildai blakus.
- Meitene stāvēja otrpus galda - acis raudzījās ar šaubām, ar bažām, tomēr atklāti, nenovērsdamas. Bēglis nodūra skatienu.
- Otrs piesēdētājs, jau pavecs vīrs lielām, sastrādātām rokām, sēdēja, galvu nodūris, un skatījās savos papīros.
- Mirdza pagriezās pret Zentu un cieši ielūkojās tai acīs. Zenta neizturēja skatienu, vēlreiz nosarkdama nodūra galvu uz leju.
Avoti: 5. sējums