atsiet
atsiet -sienu, -sien, -sien, pag. -sēju; trans.
1.Raisot dabūt vaļā (ko aizsietu, pārsietu). Raisot dabūt vaļā (ko sasietu). imperf. Siet vaļā.
PiemēriAtsiet nastu.
- Atsiet nastu.
- Atsiet mezglu.
- Atsējusi vienam maisam galu, viņa sāka ēst prāvos, bāli dzeltenos zirņus.
- ..tēvs.. atsēja smagu saini. Tajā atradās liels māla pods..
2.Atbrīvot, atlaist vaļā (piesietu dzīvnieku). Atraisīt.
PiemēriAtsiet zirgu no slitas.
- Atsiet zirgu no slitas.
- Atsiet suni.
- Atsiet laivu.
- Zirgu atsējis un ratos ielecis, viņš savicināja pātagu un aizbrauca aulekšos.
3.Sasiet (ko) mugurpusē, piesiet (ko) virzienā uz aizmuguri.
PiemēriAtsiet lakatiņu pakausī.
- Atsiet lakatiņu pakausī.
- Pie pirmās šujmašīnas strādā sīka meitenīte ar aizmugurē atsietu matu pīni.
- Rokas atsiet uz muguras.
- Trimo spogulis brūnā rāmī.., stingrāk pieduroties, klanījās bīstami, nevienam nebij ienācis prātā iedzīt nagliņu sienā un to ar aukliņu vienkārši atsiet.
3.1.Piesienot (ko), nostiprināt.
PiemēriAtsiet koku.
- Atsiet koku.
- Jāatsien kāds zariņš, kas par daudz nokāries.
- Zvejnieki vēra un sēja virves, uzcēla mastu, atsēja un nostiprināja to..
4.pareti Piesiet.
PiemēriNaktī zirgus atsēja pie slitām, pielika sargus, un visi devās pie miera.
- Naktī zirgus atsēja pie slitām, pielika sargus, un visi devās pie miera.
- ..Juris bij sasniedzis pļavu, kur viņš, zirgus jaunā vietā atsējis, atsēdās pie šķūņa stūra.
Avoti: 1. sējums