atmeimurot
atmeimurot -oju, -o, -o, pag. -oju; intrans.; sar.
1.Meimurojot atkļūt šurp. imperf. Meimurot šurp. Meimurojot atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
PiemēriIereibušais atmeimuroja uz mājām.
- Iereibušais atmeimuroja uz mājām.
2.Meimurojot atvirzīties nost (sānis, atpakaļ). imperf. Meimurot nost (sānis, atpakaļ).
PiemēriVīrs atmeimuro no ratiem.
- Vīrs atmeimuro no ratiem.
Avoti: 1. sējums