Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
no
no priev. ar ģen.
1.Norāda uz vietu, kurā sākas virzība, kustība, izplatīšanās.
PiemēriNākt no meža mājās.
  • Nākt no meža mājās.
  • Vest labību no tīruma šķūnī.
  • Atnest ūdeni no akas.
  • Vējš pūš no ziemeļiem.
  • Skaņas plūst no estrādes.
  • Kad atgriezīšos no jūras, svinēsim kāzas.
  • Krūzi puisēns pats atnesa no mājām.
  • Visu laiku viņš stāvēja, atspiedies ar muguru pret vinču, un vienaldzīgi mētāja no vienas plaukstas otrā savas ārzemju šķiltavas.
1.1.Norāda uz to, kur sākas virzība, kustība lejā, ārā, prom, nost.
PiemēriNobraukt no kalna.
  • Nobraukt no kalna.
  • Nolēkt no zirga.
  • Iznākt no mājas.
  • Izvilkt dokumentus no kabatas.
  • Izkļūt no drūzmas.
  • Noņemt grāmatu no galda.
  • ..[māte] teica: «Žigli rausies ārā no saviem pēļiem!»
  • Melnalkšņu galotnes Spilvas lejā kā saplucinātas skarainiem apveidiem slējās augšup no pelēkās miglas.
  • Tumsa, tumsa, migla, migla Prom no zariem ziedus mēž.
1.2.Norāda uz to (parasti vietu), kur sākas un noris darbība, kas ir vērsta uz kādiem objektiem.
PiemēriŠaut no ierakumiem.
  • Šaut no ierakumiem.
  • Skatīties no augšas.
  • Aizvērt logu no ārpuses.
  • Aplūkot dāvanu no visām pusēm.
  • «Zem kažociņa,» no aizmugures pateica Leinasars.
  • Gārša atlika koka lādīti atpakaļ un no sāniem nedroši paraudzījās Eglē.
1.3.Norāda uz to, kur ir radies, izveidots tas, kas ir saņemts.
PiemēriVēstis no pilsētas.
  • Vēstis no pilsētas.
  • ..darba laika ziņa no muižas klāt, ka jāiet par sodu strādāt.
  • ..Antiņš bieži skatās uz māju pusi un gaida tikai zīmi no turienes.
1.4.Norāda uz to, kur kas (parasti redzams) sākas un izplatās tālāk.
PiemēriAndrām [pļāvējam] jau melna strīpa bij no auss pār žokli un kaklu..
  • Andrām [pļāvējam] jau melna strīpa bij no auss pār žokli un kaklu..
  • ..Lorenco mazs, apaļš, sākot no plikās galvas un sārti spīdīgā pakauša un beidzot ar mazām, apaļām rokām un strupos, amerikāniskos apavos tērptām kājām..
1.5.Norāda uz to, kurš atrodas noteiktā attālumā un attiecībā pret kuru (kam) ir kāds stāvoklis telpā.
PiemēriStrādāt tālu no mājām.
  • Strādāt tālu no mājām.
  • Stāvēt sānis no pārējiem.
  • Turēt grāmatu atstatu no acīm.
  • ..metrus trīsdesmit no borta pār jūru ķērkdams aizveļas kaiju kamols.
  • ..būda stāvēja nomaļāk no saimnieku mājām, bedrainas lopu olnīcas malā.
  • Trīs Brīviņu puiši, pa gabalu cits no cita, jau paspējuši pārdzīt sešas vagas papuvē.
1.6.Norāda uz to, kurā ietverto, ievietoto izmanto kādai darbībai.
PiemēriĒst no šķīvja.
  • Ēst no šķīvja.
  • Dzert no glāzes.
  • Ieliet no krūzes.
  • Lasīt no grāmatas.
  • Kad atskatīsies, tad ieraudzīsi: bērns tavs kā vālodzēns no rasas poda ūdeni dzer.
  • ..man būtu paticis mazos vilnas kamolēnus [jērus] barot tieši no rokas.
1.7.savienojumā «no - līdz» Norāda, ka kas virzās, tiek virzīts starp divām (telpas, teritorijas) vietām un sasniedz pēdējo no tām.
Piemēri..viņam taču bija tētis - lielais, stiprais draugs, kas pašūpoja uz ceļa un dažreiz pikapaunā atnesa no liedaga līdz mājām.
  • ..viņam taču bija tētis - lielais, stiprais draugs, kas pašūpoja uz ceļa un dažreiz pikapaunā atnesa no liedaga līdz mājām.
1.8.savienojumā «no - uz» Norāda, ka kas virzās, liek virzīts starp divām (telpas, teritorijas) vietām un sasniedz pēdējo no tām.
PiemēriLīgo, līgo, līgo! - nemitīgi skanēja gaisā no pakalna uz pakalnu, no tuvienes uz tālieni.
  • Līgo, līgo, līgo! - nemitīgi skanēja gaisā no pakalna uz pakalnu, no tuvienes uz tālieni.
  • ..no Daudzevas mežiem brusas uz Daugavas krastu vezdami, kurzemnieki līdz pusotra rubļa dienā norāva.
  • ..saimnieks valstīja alus mucu no klēts uz aku un atpakaļ.
1.9.savienojumā «no - uz» Norāda, ka kas virzās, tiek virzīts starp diviem objektiem, to daļām un sasniedz pēdējo no tiem.
Piemēri..varēja dzirdēt Vaivara gumijas zābaku gurkstoņu, pārliekot auguma svaru no vienas kājas uz otru.
  • ..varēja dzirdēt Vaivara gumijas zābaku gurkstoņu, pārliekot auguma svaru no vienas kājas uz otru.
  • Viņš grozījās no vieniem sāniem uz otriem.
  • Ar groziem uz muguras tās [sievietes] staigā no krūma uz krūmu..
1.10.savienojumā «no - pie» Norāda, ka kas virzās, tiek virzīts starp diviem objektiem un sasniedz pēdējo no tiem.
PiemēriIet no viena pie otra.
  • Iet no viena pie otra.
  • Braukt no viena statiņa pie otra.
  • «Tā ir vēl jaunāka par tevi.. Vai nu no tevis lai griežos pie viņas?»
  • Domas meklēdamās skraidīja no viena sliktuma pie otra..
1.11.savienojumā «no - līdz» Norāda uz teritorijas, telpas daļu, kurā kas norisinās, pastāv, kurā ko dara, veic.
PiemēriBrūno koku taisnās rindas stiepās pār visu nogāzi no apakšas līdz augšai..
  • Brūno koku taisnās rindas stiepās pār visu nogāzi no apakšas līdz augšai..
  • ..no zemes līdz debesīm sastājusi tvaikaina migla..
  • Es ciemojos zemē no rietumu kāpām Līdz austrumu ezeriem, ziemeļu siliem..
1.12.savienojumā «no - līdz» Norāda uz attālumu starp ko.
PiemēriNo Rīgas līdz Jelgavai ir 41 kilometrs.
  • No Rīgas līdz Jelgavai ir 41 kilometrs.
2.Norāda uz kopumu, kam tiek atdalīta, nošķirta kāda daļa, sastāvdaļa.
PiemēriViens no klases zēniem.
  • Viens no klases zēniem.
  • ..retais no viņiem ieguva tik ļoti kāroto kapteiņa godu.
  • PSRS sastopamas 2 abinieku kārtas ar 33 sugām, no kurām Latvijas PSR konstatētas 11 sugas.
  • Vai vajadzētu atlicināt no stipendijas un nopirkt Imermaņa un Cīruļa ««Tobago» maina kursu»?
2.1.Norāda uz to, kas kam tiek atdalīts, nošķirts, noņemts.
PiemēriAttīrīt lāpstu no smiltīm.
  • Attīrīt lāpstu no smiltīm.
  • Atdalīt graudus no pelavām.
  • «Piedod, tētiņ,» Liene atkārtoja un satvēra tēva roku. Tēvs ātri atkratīja to no Lienes rokas.
2.2.Norāda uz to, kam pēc kādas darbības, stāvokļa izbeigšanās ir kas atlicis mazākā apjomā, mērā.
PiemēriNo sētām tikai šur tur atlicis kāds mietu pāris un kāda sapuvusi, zālē ieaugusi kārts.
  • No sētām tikai šur tur atlicis kāds mietu pāris un kāda sapuvusi, zālē ieaugusi kārts.
  • Tik vien tad nu palicies no lielā stiprinieka un bramana..
  • Zanei seja vērtās šaura un pelēka, gaita neveikla, nekā vairs nebija no glītās meitenes Grašos.
2.3.Norāda uz to, kas kādam zūd, tiek novērsts, vairs neeksistē atteikšanās, atbrīvošanas u. tml. rezultātā.
PiemēriAtteikties no saviem principiem.
  • Atteikties no saviem principiem.
  • Atbrīvot no amata.
  • Izvairīties no kļūdām.
  • Līze bija priecīga, ka tiek vaļā no muižas klaušām.
  • ..Brīviņu kungs atteicās no pagastvecākā amata.
  • Šoreiz Valdis atkāpās no stingri pieņemtās kārtības.
2.4.Norāda uz daļām, sastāvdaļām, kas veido kādu kopumu.
PiemēriKartagenas pilsēta bija nabadzīga. Tā sastāvēja no trim vai četrām ielām..
  • Kartagenas pilsēta bija nabadzīga. Tā sastāvēja no trim vai četrām ielām..
  • Lustra sastāv no 16 luminiscējošām spuldzēm.
3.Norāda uz laiku, laikposmu, kurā sākas darbība, norise, stāvoklis. Kopš [1].
PiemēriNo kara laikiem saglabātas piezīmes.
  • No kara laikiem saglabātas piezīmes.
  • Jau no agra rīta viņu [istabu] sāka post..
  • Vislabāk viņš Jūliju atcerējās no pēdējās reizes, pirms sešiem gadiem..
  • «No kura laika dīvajieši tā ar alu vien iesilst?»
3.1.Norāda uz darbību, notikumu, ar ko sākas kāda norise, stāvoklis.
PiemēriLīgavas kleita saglabāta vēl no kāzām.
  • Līgavas kleita saglabāta vēl no kāzām.
  • Matīss - tas jau no dzimšanas bija slimīgs.
3.2.Norāda uz laikposmu, laika momentu, kad ko dara, kad kas norisinās.
PiemēriCelties agri no rīta.
  • Celties agri no rīta.
  • No vakara tu [mēness] nāc vēlu augšā..
  • Sievietes jau no mazas gaismiņas kurina krāsni un mīca raušus.
  • Vecais Ozoliņš pats vairs nespēja mājas valdīt, no Jurģiem izdeva uz divpadsmit gadiem..
3.3.savienojumā «no - līdz» Norāda uz laikposmu starp kā sākumu un beigām.
PiemēriPusdienas pārtraukums no pulksten diviem līdz trim.
  • Pusdienas pārtraukums no pulksten diviem līdz trim.
  • Celtnes būvdarbi ir ilguši no 1902. [gada] līdz 1904. gadam.
  • Zane varēja.. strādāt no ausmas līdz rietam..
  • ..darba laiks [muižā] no zvana līdz zvanam..
3.4.savienojumā ar atkārtotu vienas un tās pašas saknes lietv. Norāda uz laikposmu secības nepārtrauktību.
PiemēriGadu no gada daudzveidīgākas kļūst telefonijā lietotās iekārtas.
  • Gadu no gada daudzveidīgākas kļūst telefonijā lietotās iekārtas.
4.Norāda uz (kāda) izcelsmes, dzīves, uzturēšanās vietu.
PiemēriAp šo laiku pārnāca pie mums dzīvot mana vecmāmiņa no mātes puses, dzimusi ārlavniece.
  • Ap šo laiku pārnāca pie mums dzīvot mana vecmāmiņa no mātes puses, dzimusi ārlavniece.
  • «No kurām mājām tu esi?» sargs jautāja.. - «No Klaucēniem.»
  • ..mājas soli piekopa vecā atraitne no kaimiņu nameļa.
4.1.Norāda uz cilvēku, parasti sociālu, grupu, pie kuras kāds pieder, kura ir saistīta ar kāda izcelsmi. Norāda uz profesiju, kuras pārstāvis kāds ir.
PiemēriJa noklausījās sedlinieku Preimani, gribot negribot jātic, ka pats viņš cēlies no ļoti augstas kārtas..
  • Ja noklausījās sedlinieku Preimani, gribot negribot jātic, ka pats viņš cēlies no ļoti augstas kārtas..
  • Un glupjā Pūpoliene, kas izģērbjas kā princese un staigā pa mājām, vai tā no saimnieku gājuma?
  • Kad iesi pie citas tautas, Lai nomodā sirds tev un prāts: Tu nenāc tikai no sevis - No savas tautas tu nāc.
4.2.Norāda uz to, kas ir (kā, piemēram, parādības) izcelsmes pamatā.
PiemēriAltajiešu dzeja izaugusi no folkloras..
  • Altajiešu dzeja izaugusi no folkloras..
  • Mierīgi sazaļo vārpa no grauda..
  • Kurš gan labprātīgi gribēs uzņemties tādu atbildību - no nekā radīt turību..
5.Norāda uz vielu, materiālu, kas ir izmantots (kā) gatavošanai, veidošanai.
PiemēriCelt māju no ķieģeļiem.
  • Celt māju no ķieģeļiem.
  • Šūt kleitu no zīda auduma.
  • No bronzas izlieta figūra.
  • Maize gan sausi sabriedusi, bet no lāčauzainiem miltiem tikai tāds meistars kā Brīviņu Līzbete prata izcept.
  • Mēs Rīgu ceļam No akmens un no koka..
  • Kursantes izgriež piegrieztnes no papīra..
6.Norāda uz (darbības, norises, stāvokļa) cēloni, iemeslu.
PiemēriSakarst no skrējiena.
  • Sakarst no skrējiena.
  • Apžilbt no saules.
  • Vaidēt no sāpēm.
  • ..viņš lēkā nevis no saltuma, bet no prieka.
  • No metāla skaņas Apsītis pamodās..
  • Priekšnieks: Nu kā tad tā? Ne no šā, ne no tā jūs beidzāt institūtu ar izcilību.
  • Es.. nevaru vienā vietā notupēt kā tu. Paiet laiciņš, jūtu - atkal sāk kņudēt sirds, kājas cilājas pašas no sevis.
6.1.Norāda uz to, kas izraisa, nosaka (kā) pazīmi, kādu parādību, stāvokli.
PiemēriVisas [tēla] labās īpašības izriet no rakstura, tēla būtības..
  • Visas [tēla] labās īpašības izriet no rakstura, tēla būtības..
  • Ko tagad vairs līdzēja labas pamācības, Galiņa kāja no tā vesela netika.
  • Te viss bija atkarīgs no vīru izmaņas, prasmes.
6.2.Norāda uz to (parasti cilvēku), kas rada iespēju iegūt, saņemt (ko). Norāda uz to (piemēram, parādību, priekšmetu), ar ko ir saistīta iespēja iegūt, saņemt (ko).
PiemēriSaņemt padomu no speciālista.
  • Saņemt padomu no speciālista.
  • Gaidīt telegrammu no vecākiem.
  • Iegūt ražu no ābelēm.
  • Ļaudis, kuri jau no saimnieka jauno vēsti bij dabūjuši zināt, tagad sacēla skaļu troksni..
  • ..priekšstrādnieks soļodams smaidīja, it kā ietu novērtēt, cik no tā auzu lauka rudenī sabirs viņa paša maisos.
  • Es dziesmu dzirdēju no bērzu birzs..
6.3.Norāda uz to, kura pazīmes ļauj ko secināt, noteikt. Pēc.
PiemēriTas te Mārtiņa vāls, no platuma vien jau redzams..
  • Tas te Mārtiņa vāls, no platuma vien jau redzams..
  • Valdim šobrīd šķita, ka no tā, kā Glūda atbildēs, no viņa balss, no viņa runas veida viņš no jautīs un sapratīs šo svešo cilvēku.
  • No ligzdas var redzēt, kāds putniņš iekšā.
6.4.Norāda uz to, kas ir par pamatu, paraugu kā veidošanai, attēlošanai.
Piemēri..kristālu formu nosaukumi ir atvasināti gan no skaldņu formas, gan arī no to skaita.
  • ..kristālu formu nosaukumi ir atvasināti gan no skaldņu formas, gan arī no to skaita.
  • Pirmajā semestrī vajadzēja zīmēt no ģipšiem [ģipša figūrām] akanta lapu, degunu, aci, ausi un arī ģipša maskas.
7.Norāda uz to, kas (kādam) rada nevēlamu, arī bīstamu situāciju, izraisa negatīvu psihisku stāvokli (parasti bailes). Norāda uz to, kas izraisa bēgšanu, sargāšanas.
PiemēriBailes no nāves.
  • Bailes no nāves.
  • Trīs dēli [Vīkulim], bet īsta cilvēka neviena, no sveša krūmos bēga iekšā.
  • No kā tad īsti bīsties tu?
  • Līdz šim viņam no Mārča nekas nebija slēpjams..
8.Norāda uz psihisku vai fizioloģisku stāvokli, kas tiek pārtraukts.
PiemēriPamosties no miega.
  • Pamosties no miega.
  • Kad Šiliņš sastapās ar pretimnācēju, tas it kā iztrūkās no domām.
  • Ozols zināja, ka jāiet istabā, jāmēģina Oļu izkustināt no sastinguma.
  • No miega iztraucēts, pavecais vīrs žāvādamies.. atmeta ar roku..
9.Norāda uz to, kas ierobežo, arī precizē, nosaka parādības, pazīmes, arī darbības, stāvokļa nojēgumu.
PiemēriSīks no auguma.
  • Sīks no auguma.
  • Analizēt parādību no fizikas viedokļa.
  • «Tu esi par jaunu no medicīnas viedokļa.»
  • Raudzīsimies uz mūsu šodienu no nākotnes pozīcijām..
10.Norāda uz darbības, norises, stāvokļa intensitātes pakāpi. Norāda uz pazīmes pakāpi.
PiemēriViņš izrauj.. uzsaukumus un no visa spēka met tos gaisā.
  • Viņš izrauj.. uzsaukumus un no visa spēka met tos gaisā.
  • Acumirklī [Osis] pieskaņojās sedliniekam, vēl skaļāk turēja savu smieklu līdzi no pašas augstākās pakāpes..
11.savienojumā «no - līdz»; parasti savienojumā ar lietv. Norāda uz kādas grupas, kopas robežām.
PiemēriUn visi.., no bērna līdz sirmgalvim, jutās laimīgi.
  • Un visi.., no bērna līdz sirmgalvim, jutās laimīgi.
  • ..Džamaledīns sagādāja visu, no galda lampas līdz pēdējai piltuvītei, spogulītim un lāpāmai adatai.
Stabili vārdu savienojumiNo a līdz z (arī cet).
11.1.parasti savienojumā ar skait. Norāda uz mazākā un lielākā skaita, daudzuma, lieluma robežām.
PiemēriSvārstību frekvence no simt līdz divsimt herciem.
  • Svārstību frekvence no simt līdz divsimt herciem.
  • Vēja ātrums no viena līdz diviem metriem sekundē.
  • Visefektīvākā gaisa temperatūra [pirtī] ir no 60 līdz 90 °C.
11.2.Norāda uz stāvokļa, situācijas izplatības, pakāpes robežām.
PiemēriPrāta un gribas tev gana - no puišeļa esi nostaigājis līdz kapteinim.
  • Prāta un gribas tev gana - no puišeļa esi nostaigājis līdz kapteinim.
12.novec. Norāda uz psihiskās darbības, arī tās izpausmes objektu. Par.
PiemēriZeltiņš: Nerunā no tavas mātes! Vai tu atkal aizmirsi, ka es tev piekodināju par viņu nerunāt?
  • Zeltiņš: Nerunā no tavas mātes! Vai tu atkal aizmirsi, ka es tev piekodināju par viņu nerunāt?
  • Tēvs: Un tu, Noliņ, arī nekā no tās gaļas nezini?
  • Es no būvniecības maz ko sajēdzu..
13.savienojumā ar verba ciešamās kārtas formu; novec. Norāda uz darbības subjektu.
PiemēriSilabriedis, no apstākļiem spiests, bij nodevis Lieni pie Slaucēja dienestā.
  • Silabriedis, no apstākļiem spiests, bij nodevis Lieni pie Slaucēja dienestā.
  • «Tu taču esi apsēsts no zivīm!»
Avoti: 5. sējums