no
no priev. ar ģen.
1.Norāda uz vietu, kurā sākas virzība, kustība, izplatīšanās.
PiemēriNākt no meža mājās.
1.1.Norāda uz to, kur sākas virzība, kustība lejā, ārā, prom, nost.
PiemēriNobraukt no kalna.
1.2.Norāda uz to (parasti vietu), kur sākas un noris darbība, kas ir vērsta uz kādiem objektiem.
PiemēriŠaut no ierakumiem.
1.3.Norāda uz to, kur ir radies, izveidots tas, kas ir saņemts.
PiemēriVēstis no pilsētas.
1.4.Norāda uz to, kur kas (parasti redzams) sākas un izplatās tālāk.
PiemēriAndrām [pļāvējam] jau melna strīpa bij no auss pār žokli un kaklu..
1.5.Norāda uz to, kurš atrodas noteiktā attālumā un attiecībā pret kuru (kam) ir kāds stāvoklis telpā.
PiemēriStrādāt tālu no mājām.
1.6.Norāda uz to, kurā ietverto, ievietoto izmanto kādai darbībai.
PiemēriĒst no šķīvja.
1.7.savienojumā «no - līdz» Norāda, ka kas virzās, tiek virzīts starp divām (telpas, teritorijas) vietām un sasniedz pēdējo no tām.
Piemēri..viņam taču bija tētis - lielais, stiprais draugs, kas pašūpoja uz ceļa un dažreiz pikapaunā atnesa no liedaga līdz mājām.
1.8.savienojumā «no - uz» Norāda, ka kas virzās, liek virzīts starp divām (telpas, teritorijas) vietām un sasniedz pēdējo no tām.
PiemēriLīgo, līgo, līgo! - nemitīgi skanēja gaisā no pakalna uz pakalnu, no tuvienes uz tālieni.
1.9.savienojumā «no - uz» Norāda, ka kas virzās, tiek virzīts starp diviem objektiem, to daļām un sasniedz pēdējo no tiem.
Piemēri..varēja dzirdēt Vaivara gumijas zābaku gurkstoņu, pārliekot auguma svaru no vienas kājas uz otru.
1.10.savienojumā «no - pie» Norāda, ka kas virzās, tiek virzīts starp diviem objektiem un sasniedz pēdējo no tiem.
PiemēriIet no viena pie otra.
1.11.savienojumā «no - līdz» Norāda uz teritorijas, telpas daļu, kurā kas norisinās, pastāv, kurā ko dara, veic.
PiemēriBrūno koku taisnās rindas stiepās pār visu nogāzi no apakšas līdz augšai..
1.12.savienojumā «no - līdz» Norāda uz attālumu starp ko.
PiemēriNo Rīgas līdz Jelgavai ir 41 kilometrs.
2.Norāda uz kopumu, kam tiek atdalīta, nošķirta kāda daļa, sastāvdaļa.
PiemēriViens no klases zēniem.
2.1.Norāda uz to, kas kam tiek atdalīts, nošķirts, noņemts.
PiemēriAttīrīt lāpstu no smiltīm.
2.2.Norāda uz to, kam pēc kādas darbības, stāvokļa izbeigšanās ir kas atlicis mazākā apjomā, mērā.
PiemēriNo sētām tikai šur tur atlicis kāds mietu pāris un kāda sapuvusi, zālē ieaugusi kārts.
2.3.Norāda uz to, kas kādam zūd, tiek novērsts, vairs neeksistē atteikšanās, atbrīvošanas u. tml. rezultātā.
PiemēriAtteikties no saviem principiem.
2.4.Norāda uz daļām, sastāvdaļām, kas veido kādu kopumu.
PiemēriKartagenas pilsēta bija nabadzīga. Tā sastāvēja no trim vai četrām ielām..
3.Norāda uz laiku, laikposmu, kurā sākas darbība, norise, stāvoklis. Kopš [1].
PiemēriNo kara laikiem saglabātas piezīmes.
3.1.Norāda uz darbību, notikumu, ar ko sākas kāda norise, stāvoklis.
PiemēriLīgavas kleita saglabāta vēl no kāzām.
3.2.Norāda uz laikposmu, laika momentu, kad ko dara, kad kas norisinās.
PiemēriCelties agri no rīta.
3.3.savienojumā «no - līdz» Norāda uz laikposmu starp kā sākumu un beigām.
PiemēriPusdienas pārtraukums no pulksten diviem līdz trim.
3.4.savienojumā ar atkārtotu vienas un tās pašas saknes lietv. Norāda uz laikposmu secības nepārtrauktību.
PiemēriGadu no gada daudzveidīgākas kļūst telefonijā lietotās iekārtas.
4.Norāda uz (kāda) izcelsmes, dzīves, uzturēšanās vietu.
PiemēriAp šo laiku pārnāca pie mums dzīvot mana vecmāmiņa no mātes puses, dzimusi ārlavniece.
4.1.Norāda uz cilvēku, parasti sociālu, grupu, pie kuras kāds pieder, kura ir saistīta ar kāda izcelsmi. Norāda uz profesiju, kuras pārstāvis kāds ir.
PiemēriJa noklausījās sedlinieku Preimani, gribot negribot jātic, ka pats viņš cēlies no ļoti augstas kārtas..
4.2.Norāda uz to, kas ir (kā, piemēram, parādības) izcelsmes pamatā.
PiemēriAltajiešu dzeja izaugusi no folkloras..
5.Norāda uz vielu, materiālu, kas ir izmantots (kā) gatavošanai, veidošanai.
PiemēriCelt māju no ķieģeļiem.
6.Norāda uz (darbības, norises, stāvokļa) cēloni, iemeslu.
PiemēriSakarst no skrējiena.
6.1.Norāda uz to, kas izraisa, nosaka (kā) pazīmi, kādu parādību, stāvokli.
PiemēriVisas [tēla] labās īpašības izriet no rakstura, tēla būtības..
6.2.Norāda uz to (parasti cilvēku), kas rada iespēju iegūt, saņemt (ko). Norāda uz to (piemēram, parādību, priekšmetu), ar ko ir saistīta iespēja iegūt, saņemt (ko).
PiemēriSaņemt padomu no speciālista.
6.3.Norāda uz to, kura pazīmes ļauj ko secināt, noteikt. Pēc.
PiemēriTas te Mārtiņa vāls, no platuma vien jau redzams..
6.4.Norāda uz to, kas ir par pamatu, paraugu kā veidošanai, attēlošanai.
Piemēri..kristālu formu nosaukumi ir atvasināti gan no skaldņu formas, gan arī no to skaita.
7.Norāda uz to, kas (kādam) rada nevēlamu, arī bīstamu situāciju, izraisa negatīvu psihisku stāvokli (parasti bailes). Norāda uz to, kas izraisa bēgšanu, sargāšanas.
PiemēriBailes no nāves.
8.Norāda uz psihisku vai fizioloģisku stāvokli, kas tiek pārtraukts.
PiemēriPamosties no miega.
9.Norāda uz to, kas ierobežo, arī precizē, nosaka parādības, pazīmes, arī darbības, stāvokļa nojēgumu.
PiemēriSīks no auguma.
10.Norāda uz darbības, norises, stāvokļa intensitātes pakāpi. Norāda uz pazīmes pakāpi.
PiemēriViņš izrauj.. uzsaukumus un no visa spēka met tos gaisā.
11.savienojumā «no - līdz»; parasti savienojumā ar lietv. Norāda uz kādas grupas, kopas robežām.
PiemēriUn visi.., no bērna līdz sirmgalvim, jutās laimīgi.
Stabili vārdu savienojumiNo a līdz z (arī cet).
11.1.parasti savienojumā ar skait. Norāda uz mazākā un lielākā skaita, daudzuma, lieluma robežām.
PiemēriSvārstību frekvence no simt līdz divsimt herciem.
11.2.Norāda uz stāvokļa, situācijas izplatības, pakāpes robežām.
PiemēriPrāta un gribas tev gana - no puišeļa esi nostaigājis līdz kapteinim.
12.novec. Norāda uz psihiskās darbības, arī tās izpausmes objektu. Par.
PiemēriZeltiņš: Nerunā no tavas mātes! Vai tu atkal aizmirsi, ka es tev piekodināju par viņu nerunāt?
13.savienojumā ar verba ciešamās kārtas formu; novec. Norāda uz darbības subjektu.
PiemēriSilabriedis, no apstākļiem spiests, bij nodevis Lieni pie Slaucēja dienestā.
Avoti: 5. sējums