noadīties
noadīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos; refl.
1.Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz adīt (parasti līdz nogurumam).
PiemēriEsmu tā noadījusies, ka vairs nevaru.
2.parasti 3. pers. Tikt noadītam.
PiemēriZeķe noadījusies par garu.
Avoti: 5. sējums