Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
noairēt
noairēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Airējot virzīt un pabeigt virzīt (piemēram, laivu) nost, gar (ko).
PiemēriNoairēt smailīti malā.
  • Noairēt smailīti malā.
  • Noairēt laivu gar niedrēm.
1.1.intrans. Airējot nobraukt nost, gar (ko).
PiemēriNoairēt no krasta.
  • Noairēt no krasta.
2.Airējot virzīt (piemēram, laivu, visu attālumu, ceļa gabalu) un pabeigt virzīt.
PiemēriNoairēt laivu lielu gabalu pret straumi.
  • Noairēt laivu lielu gabalu pret straumi.
2.1.Airējot nobraukt (visu attālumu, ceļa gabalu).
Piemēri..noairētos kilometrus [sportisti] skaita daudzciparu skaitļos.
  • ..noairētos kilometrus [sportisti] skaita daudzciparu skaitļos.
2.2.Airēt (piemēram, laivu, visu laikposmu) un pabeigt airēt.
PiemēriNoairēt laivu divas stundas.
  • Noairēt laivu divas stundas.
2.3.intrans. Airējot nobraukt (visu laikposmu).
PiemēriNoairēt visu dienu pa ezeru.
  • Noairēt visu dienu pa ezeru.
3.Airējot virzīt (piemēram, laivu, kā) un pabeigt virzīt.
PiemēriNoairēt laivu taisni.
  • Noairēt laivu taisni.
3.1.intrans.
PiemēriPrast noairēt taisni.
  • Prast noairēt taisni.
Avoti: 5. sējums