Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
noairēt
noairēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Airējot virzīt un pabeigt virzīt (piemēram, laivu) nost, gar (ko).
PiemēriNoairēt smailīti malā.
1.1.intrans. Airējot nobraukt nost, gar (ko).
PiemēriNoairēt no krasta.
2.Airējot virzīt (piemēram, laivu, visu attālumu, ceļa gabalu) un pabeigt virzīt.
PiemēriNoairēt laivu lielu gabalu pret straumi.
2.1.Airējot nobraukt (visu attālumu, ceļa gabalu).
Piemēri..noairētos kilometrus [sportisti] skaita daudzciparu skaitļos.
2.2.Airēt (piemēram, laivu, visu laikposmu) un pabeigt airēt.
PiemēriNoairēt laivu divas stundas.
2.3.intrans. Airējot nobraukt (visu laikposmu).
PiemēriNoairēt visu dienu pa ezeru.
3.Airējot virzīt (piemēram, laivu, kā) un pabeigt virzīt.
PiemēriNoairēt laivu taisni.
3.1.intrans.
PiemēriPrast noairēt taisni.
Avoti: 5. sējums