lupināt
lupināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Pa daļām ņemot, raujot nost čaulu, mizu u. tml., tīrīt, lobīt (ko).
PiemēriLupināt kartupeli.
- Lupināt kartupeli.
- Lupināt olu.
- Vāvere.. mudīgi, mudīgi lupināja pērno čiekuru, vieglās plāksniņas [plāksnītes] plīvodamas lidinājās zemē..
- Meitenes [vakaros] ilgi sačukstas, segas pār galvām pārvilkušas. Kristīne zem spilvena lupina konfektes.
1.1.Pa daļām ņemt, raut nost (čaulu, mizu u. tml., piemēram, auglim, dārzenim).
PiemēriLupināt vārītam kartupelim mizu.
- Lupināt vārītam kartupelim mizu.
- pārn. ..cilvēkam tā vien gribas kā pumpuram pavasarī - ādu pēc ādas, kārtu pēc kārtas lupināt nost un laist silto gaisu un sauli sev klāt.
1.2.Dalīt, ņemt nost (daļu no kā).
PiemēriZarēniete nemaz nepacēla skaistās samtainās acis.., nesastrādātiem lokaniem pirkstiem laiski lupinādama rozīni no plāceņa gabaliņa.
- Zarēniete nemaz nepacēla skaistās samtainās acis.., nesastrādātiem lokaniem pirkstiem laiski lupinādama rozīni no plāceņa gabaliņa.
2.reti Ēst lēni, nelieliem kumosiem, arī negribīgi.
PiemēriPiecēlies sēdus, [puisis] ieraudzīja Masku turpat netālu negribīgi lupinām pelēko zāli.
- Piecēlies sēdus, [puisis] ieraudzīja Masku turpat netālu negribīgi lupinām pelēko zāli.
Avoti: 4. sējums