lupatlasis
lupatlasis -ša, v.
lupatlase -es, dsk. ģen. -šu, s.; novec.
Vecu, nolietotu, nevajadzīgu priekšmetu (piemēram, lupatu) uzpircējs.
PiemēriMēs savilkām visu, kas vien mugurā velkams, un grozījāmies pa istabu satuntuļojušies kā lupatlaši.
Avoti: 4. sējums