lupināt
lupināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Pa daļām ņemot, raujot nost čaulu, mizu u. tml., tīrīt, lobīt (ko).
PiemēriLupināt kartupeli.
1.1.Pa daļām ņemt, raut nost (čaulu, mizu u. tml., piemēram, auglim, dārzenim).
PiemēriLupināt vārītam kartupelim mizu.
1.2.Dalīt, ņemt nost (daļu no kā).
PiemēriZarēniete nemaz nepacēla skaistās samtainās acis.., nesastrādātiem lokaniem pirkstiem laiski lupinādama rozīni no plāceņa gabaliņa.
2.reti Ēst lēni, nelieliem kumosiem, arī negribīgi.
PiemēriPiecēlies sēdus, [puisis] ieraudzīja Masku turpat netālu negribīgi lupinām pelēko zāli.
Avoti: 4. sējums