lupata
lupata -as, s.
1.Noplēsts, noplīsis, arī nogriezts mazvērtīgs drēbes gabals.
PiemēriMāte gan aizbāza to [logu] ar vecām lupatām, bet tomēr diezgan stipri vilka, kā daždien vēja pusē.
Stabili vārdu savienojumiGrīdas lupata. Lupatu lelle. Putekļu lupata.
1.1.parasti dsk. Tekstilrūpniecības atkritumi. Nolietotas drēbes.
PiemēriKokmasa un celuloze gandrīz pilnīgi aizstājušas lupatas, un tās tagad lieto par izejvielu tikai sevišķi augstvērtīgu papīru.. ražošanā.
Stabili vārdu savienojumiLupatu sega.
1.2.parasti dsk. Noplīsis, novalkāts apģērba, veļas gabals.
Piemēri..staigājis, pie malas spiezdamies, sarāvies savās lupatās, kā nabaga pirtnieks.
1.3.niev. Apģērba, veļas gabals.
PiemēriKas tā par dīvainu lupatu kaudzi uz tahtas? Vairākas segas, pāris lielie vilnas lakati, vairāki kažoki un visādi citādi drēbju gabali.
1.4.pārn.; sar. Gļēvulis.
Piemēri«Nenokar galvu un nepaļaujies mazdūšībai, tā cilvēku padara par lupatu.»
2.dsk. lok.: lupatās; savienojumā ar verba «būt» formām; sar. Apzīmē tādu stāvokli, kad (priekšmets) ir saplīsis, saplēsts.
PiemēriJau viņš sāka rāties, lai nelienot par tuvu. «Šaušu pēdu atpakaļ,» viņš teica, «tad tava izkaptele būs lupatās!»
Stabili vārdu savienojumiLupatu lēveros, arī lupatu lupatās.
Avoti: 4. sējums