lunkans
lunkans -ais; s. -a, -ā
lunkani apst.
1.Tāds, kam ir veiklas, elastīgas kustības (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām). Lokans (2).
PiemēriLunkanas kājas.
Stabili vārdu savienojumiLunkana (biežāk lokana) mēle.
1.1.Par dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām.
PiemēriZaķis atkal, kā jau tāds lunkans, uzkāpis šķūņa jumtā un vērojis, vērojis.
1.2.Veikls, elastīgs (par kustībām).
PiemēriIet viņa lunkanā gaitā, slaidajās gūžās mazliet šūpodamās..
2.Lokans1.
PiemēriMēness.. zaigo sniegā, kas smagiem klēpjiem liec pie zemes lunkanās lazdas un bērzus, egļu izplestos zarus.
Avoti: 4. sējums