atrakt
atrakt -roku, -roc, -rok, pag. -raku; trans.
1.Rokot padarīt pieejamu vai brīvu, tukšu (ko aizbērtu, aizgruvušu u. tml.). imperf Rakt vaļā.
PiemēriAtrakt bedri.
- Atrakt bedri.
- Atrakt aizgruvušu eju.
- Atrakt tranšeju.
- ..bija tik daudz.. ietvju, kuras sniega laikā rūpīgi atraka..
1.1.Rokot atsegt, padarīt pieejamu (ko apbērtu, iestigušu u. tml.).
PiemēriAtrakt kabeli.
- Atrakt kabeli.
- Atrakt gāzes vadu.
- Atrakt koka saknes.
- Valdis atraka celmu ar lāpstu..
- Atracis ar lāpstu prāvu akmeni, Mārtiņš aptver to abām rokām, saspringst piepūlē un lēnām paceļ no zemes.
1.2.Rokot atklāt, uziet (ko apbērtu, apraktu).
PiemēriAtrakt apslēptu mantu.
- Atrakt apslēptu mantu.
- Pagalmā.. vesela guba zemnīcās atraktu dzelzs rīku un trauku.
- ..1870. gadā arheologs.. atraka leģendārās Trojas paliekas..
2.Rokot atvirzīt nost (sānis).
PiemēriAtrakt sniegu no salmu kaudzes.
- Atrakt sniegu no salmu kaudzes.
- ..gribēju izraut kādu bieti, lai redzētu, cik liela, bet kļuva žēl. Mazliet atraku zemi, paraudzījos. Varena!
Avoti: 1. sējums