uzsprādzēt
uzsprādzēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
Sprādzējot nostiprināt (ko) virsū (uz kā, kam, arī kur).
PiemēriMikus uzsprādzēja somu sev uz muguras un jau cēlās, bet Kārlēns lika vēl pagaidīt.
- Mikus uzsprādzēja somu sev uz muguras un jau cēlās, bet Kārlēns lika vēl pagaidīt.
- Uzsprādzēt zirgam seglus.
- Iesākumā septiņpadsmit kilogramus mugursomā Arveds nemaz nejuta, taču ar katru jaunu atpūtas brīdi grūtāk bija nesamo uzsprādzēt plecos.
Avoti: 8. sējums