Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
uzspļaut
uzspļaut -spļauju, -spļauj, -spļauj, pag. -spļāvu; intrans.
1.Ar spļāvienu uzvirzīt, parasti siekalas, virsū (kam, uz kā).
Piemēri..Vladis pēkšņi atceras.. makšķernieku slaveno izdarību: «Tārpam virsū vajag kārtīgi uzspļaut, tad loms būs rokās.»
1.1.pārn.; sar. Paužot negatīvu attieksmi, neievērot, neatzīt u. tml., nevērīgi, arī nicīgi izturēties.
Piemēri«Man uz jūsu tradīcijām uzspļaut,» nicinoši iesaucās kapteinis Klarks.
Avoti: 8. sējums