uzspīlēts
uzspīlēts -ais; s. -a, -ā
uzspīlēti apst.
1.Divd. → uzspīlēt.
2.Tāds, kas pārāk cieši apkļauj, apņem (ķermeni, tā daļu).
PiemēriMugurā viņai bija pieguļošs svīteris,.. zem uzspīlētajiem džinsiem varēja samanīt trenētus muskuļus..
3.Tāds, kas ir sasniedzis augstu, parasti nevēlamu, pakāpi, arī tāds, kas ir nedabisks, pārspīlēts (par psihisku stāvokli, tā izpausmi).
PiemēriViņa acu skatiens bija šaudīgs un maldinošs, jo vienu mirkli tajā atplaiksnījās uzspīlēta laipnība, nākošajā jau neuzticība..
Avoti: 8. sējums